Līdz šim tika plānots, ka Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekts (turpmāk – Projekts) tiks realizēts kā publiskās – privātās partnerības (turpmāk – PPP) projekts, kas pēc savas būtības paredz to, ka Projektu tā sākuma fāzē finansē privātais partneris par saviem un sevis piesaistītiem finanšu līdzekļiem, savukārt, Publiskais partneris veic pakāpeniskus maksājumus vairāku gadu desmitu garumā, atmaksājot Privātajam partnerim ieguldītos līdzekļus. Projekta maksājumu mehānisms paredz, ka Publiskais partneris uzsāks veikt maksājumus Privātajam partnerim tikai pēc Projekta veiksmīgas realizācijas t.i., pēc Ziemeļu transporta koridora izbūves un nodošanas ekspluatācijā. Publiskā partnera maksājumi tiks veikti pilnā apmērā tikai pie nosacījuma, ja Ziemeļu Koridora trase tiks uzturēta atbilstoši Publiskā partnera izvirzītajām prasībām.

Vairāk par PPP lasiet šeit http://www.ppp.gov.lv/

Sākotnēji tika plānots PPP konkursu izsludināt par visu Projektu kopumā un līgumu noslēgt līdz Projekta tehnisko, juridisko un finanšu ekspertu līgumu termiņu beigām (t.i., līdz 2012.gada beigām).

Taču jāatzīst, ka ekonomiskā un finanšu krīze ir būtiski ietekmējusi PPP projektu īstenošanu Eiropas reģiona valstīs. Ja 2008.gadā PPP projektu konkursu izsludināšana un projektu īstenošana publiskā sektora finansējuma deficīta dēļ krasi samazinājās galvenokārt sociālajās jomās (skolas, bērnudārzi, kultūras un sporta objekti, u.tml.), tad 2009.gadā ievērojams kritums bija vērojams arī infrastruktūras PPP projektu īstenošanā.

Citās Eiropas valstīs pašreiz kā viens no izplatītākajiem risinājumiem augstas prioritātes/neatliekamu PPP projektu īstenošanai ekonomiskās krīzes apstākļos, ir projektu realizēšana pa daļām - pa būvniecības kārtām, ģeogrāfiski sadalot atsevišķos apakšprojektos vai kā citādi samazinot projekta apjomu.

Ļoti svarīga PPP projektu finansēšanā ir efektīva ES fondu piesaiste. Projekta būvniecības izmaksu līdzfinansēšanai šajā ES fondu plānošanas periodā (no 2007. – 2013.gadam) Kohēzijas fonda līdzekļu piešķiršana būtu iespējama, pārdalot līdzekļus no citiem Latvijas projektiem paredzētā, taču potenciāli neapgūtā ES finansējuma, piemēram, citu īstenoto projektu reālo izmaksu samazinājuma dēļ, līdzfinansējuma nepietiekamības vai citu apstākļu dēļ neapgūto ES finansējumu. Lai pretendētu uz ES finansējumu, šobrīd tiek izstrādāts atsevišķs Ziemeļu Koridora Starta projekts, ko būtu iespējams pilnībā realizēt līdz šī plānošanas perioda beigām. Plānots, ka Starta projekts ietvertu Ziemeļu koridora 1.posma daļēju īstenošanu no Austrumu maģistrāles (Vairoga iela) līdz Jaunciema gatves krustojumam ar Vidzemes šoseju, piemērojot vienkāršotus projekta tehniskos risinājumus (samazināts joslu skaits, vienlīmeņa krustojumi), ko tālākā nākotnē būs iespējams salīdzinoši vienkārši pilnveidot.

Ir uzsākts darbs pie ES finansējuma piesaistes Projekta būvniecības izmaksu līdzfinansēšanai no dažādiem finanšu avotiem (t.sk. Kohēzijas fonds, TEN-T, u.c.) nākamajā 2014.–2020.gada ES fondu plānošanas periodā.

Šobrīd sekmīgi jāapgūst jau piešķirtais ES līdzfinansējums – Eiropas Komunikāciju tīklu (TEN-T) līdzfinansējums 50% apmērā, kas saņemts praktiski visu Projekta sagatavošanas darbu finansēšanai. Saskaņā ar ES līdzfinansējuma apgūšanas nosacījumiem, vēlākais līdz 2012.gada 30.jūnijam pilnībā ir jāpabeidz skiču projektu un IVN izstrāde visiem Projekta trases posmiem, jāpabeidz tehniskie, juridiskie un finanšu pētījumi, kā arī jāsagatavo PPP konkursa dokumentācijas projekts.