Ņemot vērā, ka pēdējā desmitgadē ir strauji palielinājies privāto transportlīdzekļu skaits un Rīgas pilsētas esošā transporta sistēma, kuru būtiski ierobežoto nepietiekošais Daugavas šķērsojumu skaits un fragmentārais maģistrālo ielu tīkls, bez atbilstošu transporta infrastruktūras projektu īstenošanas, nevar nodrošināt efektīvu un mūsdienu prasībām nepieciešamu mobilitāti. Esošā pilsētas transporta sistēmas neatbilstība mūsdienu situācijai atspoguļojas kā sastrēgumi uz tiltiem un lielākajām satiksmes maģistrālēm, tādējādi pasliktinot pilsētvides kvalitāti un būtiski ietekmējot transporta plūsmas ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī Rīgas reģionā.

Reaģējot uz izveidojušos situāciju, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, sagatavojot Rīgas attīstības plānu 2006. – 2018.gadam, veica esošās transporta sistēmas izvērtēšanu un izstrādāja Rīgas ielu tīkla struktūras attīstības koncepciju, kuras pamatā ir divu loku sistēma ar radiāliem ievadiem no ārpilsētas ceļiem. Plānots, ka Lielo loku veidos Austrumu un Rietumu maģistrāles, kuras tiks savienotas ar Ziemeļu un Dienvidu šķērsojumu pārejām pār Daugavu. Rīgas Ziemeļu transporta koridora (turpmāk - Ziemeļu koridors) projekta attīstība tiek veikta tieši saistībā ar šīs perspektīvās maģistrālo ielu struktūras izveidi.

Ziemeļu koridors ir sarežģītākais un finansiāli ietilpīgākais satiksmes infrastruktūras projekts Baltijā pēdējās desmitgadēs. Tā mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Latvijas piedāvātā austrumu – rietumu transporta koridora konkurētspēju, summāri uzlabojot arī vides kvalitāti Rīgā. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ērts ātrsatiksmes autoceļš, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums - ap 27 - 30 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas - Jūrmalas - Ventspils autoceļam pie Priedaines, bet austrumos - pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 - 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī ap 0,4 km plato Daugavu.

Ziemeļu koridors pēc savas būtības ir ne vien Rīgas pilsētas pašvaldības, bet arī nacionāla mēroga projekts ar nozīmīgu lomu valsts satiksmes infrastruktūras kontekstā. Saskaņā ar 2010.gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, Ziemeļu koridors ir būtiskākais iztrūkstošais satiksmes infrastruktūras elements, kuram ir nepārvērtējama loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā. Šādu apgalvojumu apstiprina veiktie aprēķini, kas rāda, ka gadījumā, ja Ziemeļu koridors netiek izbūvēts, tad 2031.gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būs par 34% lielāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12%. Neskaitot pozitīvo pienesumu ekonomikai no jaunradītajām darbavietām, Ziemeļu koridora projekta ieguvumu pašreizējā vērtība ir 2,47 miljardu eiro apmērā (galvenokārt monetarizētie pārvietošanās laika ietaupījumi).

Ziemeļu koridora projekta sagatavošanas un priekšizpētes darbus veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcija. Ziemeļu koridora finansēšanai ir piesaistīti līdzekļi no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla budžeta (turpmāk - TEN-T), projekta „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā” ietvaros. Laika posmā no 2006. līdz 2012.gadam paralēli tiek īstenotas divas TEN-T atbalsta programmas – TEN-T 2005 „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā”, kuras īstenošana sekmīgi noslēdzās 2010.gada nogalē un TEN-T 2007 „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora izpētes pabeigšana”.

Ziemeļu koridora projekta īstenošana ir būtiska, lai spētu nodrošināt Rīgas, Rīgas reģiona un arī Latvijas turpmāku izaugsmi un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu.

2010

1.posms:
(t.s. Brīvības ielas dublieris) veido šīs automaģistrāles austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem, Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru.

• 2010.gadā, Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grozījumu procedūras ietvaros uzsākta sarkano līniju precizēšana Ziemeļu koridora projekta 1.posmam, atbilstoši izstrādātajam un saskaņotajam skiču projektam;
• 2010.gadā, apzinoties ekonomisko situāciju un Ziemeļu koridora projekta apjomu un izmaksas, kas ievērojami pārsniedz Rīgas pilsētas pašvaldības finansēšanas iespējas, nolemts pārskatīt Ziemeļu koridora 1.posma īstenošanas modeli, izvirzot jaunu konceptuālu risinājumu, kas ietvertu visu Ziemeļu koridora 1.posmu vai daļu no tā. Koncepta izvēle tika pamatota ar šī posma tehnisko un ekonomisko nodalāmību (iespēju īstenot kā atsevišķu projektu), ES fondu līdzekļu pieejamību, potenciālo ES finansējuma apjomu, kā arī šāda koncepta īstenošanas plānu un laika grafiku – un atbilstoši pārskatīts 1.posma skiču projekts un uz tā pamata izstrādāts „Starta projekta” skiču projekts, kurš 2010.gada novembrī saskaņots Rīgas pilsētas Būvvaldē;
• Rīgas domes ietvaros „Starta projekta” ideja izskatīta un akceptēta Ziemeļu koridora projekta Vadības komitejas sēdēs 2010.gada 17.jūnijā un 8.septembrī, un paralēli „Starta projekts” iesniegts Satiksmes ministrijā, ar lūgumu izskatīt iespēju esošā ES fondu programmēšanas perioda ietvaros piešķirt finansējumu no Kohēzijas fonda šāda projekta īstenošanai – tehniskā projekta un būvniecības līdzfinansējumam, ņemot vērā to, ka ekonomiskās krīzes ietekmē Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos būvniecības izmaksu samazinājuma dēļ ir sagaidāms līdzekļu pārpalikums;
• Paralēli Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments veic visas pašreiz iespējamās darbības, lai nodrošinātu ES Kohēzijas fonda līdzekļu līdzfinansējumu Ziemeļu koridoram nākamajā, t.i., 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros. Ziemeļu koridors kā pirmā prioritāte tiek ietverts lielo Rīgas domes infrastruktūras projektu sarakstā ES 2014.-2020.gada programmēšanas periodam. Projekts tiek iekļauts kopējā Latvijas lielo projektu sarakstā no Satiksmes ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, tālāk šo informāciju nododot Ārlietu ministrijai;
• Rīgas domē ir uzsākta Ziemeļu koridora 1.posma īpašumu atsavināšanas jautājuma izskatīšana, kuru vada Rīgas domes Īpašuma departaments.

2.posms:

Sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas (Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts), tālāk šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass.

• 2010.gadā noslēdzās Ziemeļu koridora projekta 2.posma skiču projekta un IVN izstrāde – skiču projektu izstrādāja projektētājs „Basler & Hofmann GmbH” un IVN – SIA „Estonian, Lithuanian and Latvian Environment”, 2010.gada decembrī tika iesniegts Ziemeļu koridora 2.posma skiču projekta apstiprinātais gala variants, kas saskaņots ar visām nepieciešamajām institūcijām.
• 2010.gada janvārī tiek organizēta 2.posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kurā izskatīti trīs alternatīvi trases novietojuma varianti – 1., 2. un 3.variants. Sabiedriskajā apspriešanā tiek iesaistītas dažādas ieinteresētās puses – vietējie iedzīvotāji, arhitekti, inženieri un pilsētplānošanas eksperti, kā arī vides, ekonomikas un finanšu eksperti. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros 76% aptaujāto atbalsta 2.posma trases novietojuma 3.variantu (tunelis un augstais tilts). 3.variants ir vislabvēlīgākais, jo tam ir vismazākā ietekme uz sabiedrību, vietējiem iedzīvotājiem, vidi un kultūras mantojumu. Savukārt, trases novietojuma 2.variants (estakāde un augstais tilts) tika atbalstīts tikai tā zemo izmaksu dēļ, jo šim variantam ir nelabvēlīgāka ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem. Netika atbalstīts trases novietojuma 1.variants (urbts tunelis visā garumā) – kā dārgākais no variantiem, kaut arī ar vismazāko ietekmi uz vidi. Sabiedriskās apspriešanas aptauju rezultātos paustais sabiedrības atbalsts 3.variantam sakrīt ar tehnisko ekspertu vērtējumu, t.i. ceļu inženieri norāda, ka 3.variants ir visvēlamākais, savukārt vides eksperti uzskata to par otru vēlamāko variantu aiz 1.varianta;
• 2010.gada 6.jūlijā Rīgas domē pieņemt lēmumu par Ziemeļu koridora 2.posma ģenerālvarianta izvēli – tiek akceptēta paredzētā darbība „Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela) būvniecībai”, paredzot Ziemeļu koridora 2.posma 3.varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi – 3.variants paredz 2.posma tehnisko risinājumu ar tuneli zem Miķela kapu dienvidu daļas un augsto tiltu pāri Daugavai. Ņemot vērā, ka ģenerālvarianta apstiprināšanas gaitā tika uzdoti daudzi jautājumi gan par tehniskajiem risinājumiem, gan izmaksām, tiek izvirzīta nepieciešamība izvērtēt citus tehniskos risinājumus, kas varētu samazināt projekta izmaksas. Tā rezultātā 2010.gada 8.septembrī Ziemeļu koridora projekta Vadības komitejā tiek prezentēts pārskats par potenciālajām Daugavas Ziemeļu šķērsojuma alternatīvām. Pamatojoties uz šī pārskata rekomendācijām, Ziemeļu koridora projekta Vadības komiteja uzdod Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijai veikt nepieciešamās darbības, lai izstrādātu skiču projektu Daugavas Ziemeļu šķērsojuma iegremdētā tuneļa versijai, kas vērtējama kā vienīgā racionālā alternatīva jau analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām. Tikai tad, kad iegremdētā tuneļa risinājums būs izstrādāts līdzvērtīgā pakāpē, kā augstā tilta risinājums, t.i. skiču projekta līmenī, būs iespējams korekti salīdzināt šīs divas konkurējošās alternatīvas, un pieņemt lēmumu par optimālo izvēli Daugavas Ziemeļu šķērsojuma tehniskajam risinājumam. Sākotnējā informācija rāda, ka iegremdētā tuneļa izmaksa ir līdzīgas augstā tilta izmaksām, taču visticamāk, ka tālākā nākotnē iegremdētā tuneļa nozīme pieaugs, jo pasaulē ik gadus tiek būvēti jauni, aizvien augstāki kuģi un arī gandrīz 60 metrus augsts tilts var kļūt par ierobežojošu faktoru kruīza un Ro-Pax kuģu piekļuvei Rīgas centram, turklāt tā izbūve nerada vizuālu ietekmi uz esošo pilsētvidi
  • Informatīvi materiāli par Daugavas Ziemeļu šķērsojumu:

    Ziņojums Vadības komitejai par Rīgas Ziemeļu transporta koridora Daugavas šķērsojuma alternatīvām (PVAD, 2010)
    Prezentācija Vadības komitejai „Par Daugavas šķērsojuma alternatīvām” (PVAD, 2010)
    Alternatīvu analīze Daugavas Ziemeļu šķērsojumam (AECOM, 2009)
    Daugavas Ziemeļu šķērsojuma kā iegremdētā tuneļa risinājums (PVAD, 2009)

3. un 4.posms:

Sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotāā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga – Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora 3. posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4. posms šķērso Babītes un Jūrmalas administratīvo teritoriju.

• Laika posmā no 2010.gada maija līdz jūnijam tiek organizēta 3.un 4.posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana, tā notiek vienlaikus visās tajās pašvaldībās, kuru teritorijas skar potenciālais Ziemeļu koridora trases 3. un 4.posma novietojums – Rīgā, Jūrmalā un Babītē. Ziemeļu koridora projekta 3. un 4.posma skiču projektu un IVN izstrādi veic uzņēmums AS „Ceļuprojekts”. Sabiedriskajā apspriešanā piedāvāti izskatīšanai četri alternatīvi trases varianti – 1., 2., 2a un 3. Sabiedriskās apspriešanas aptauju rezultātos ekspertu vērtējums nesakrita ar sabiedrības viedokli – ceļu inženieri (trases projektētāji) līdz sabiedriskajai apspriešanai rekomendēja 2a.variantu, savukārt, sabiedrība noraidīja 2a.variantu un atbalstīja 2.variantu. Tajā pat laikā vides eksperti norādīja, ka videi visdraudzīgākais ir 1.variants, tomēr no vides viedokļa ir atbalstāmi arī inženieru ieteiktais 2a.variants un iedzīvotāju atbalstītais 2.variants;
• Ņemot vērā Ziemeļu koridora 3. un 4.posma ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātus, AS „Ceļuprojekts” izstrādāja un 2010.gada 20.augustā iesniedza Ziemeļu koridora 3. un 4.posma priekšizpētes Gala ziņojuma sākotnējo versiju, kurā pilnveidots un detalizēti izstrādāts iedzīvotāju atbalstītais 2.variants.

Uz sākumu

2009

1.posms

• 2009.gadā tiek pabeigta IVN izstrāde. IVN ziņojumu izstrādāja Vides centrs „Agenda 21” un Rīgas domes Vides departaments.
• 2009.gada 13. janvārī Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu, skiču projekts tiek izstrādāts trešajam alternatīvajam variantam.
• 2009.gada septembrī Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu Ziemeļu koridora projekta 1.posma skiču projektu. Skiču projektu izstrādāja projektētājs „BRD & ProVia”.

2.posms

• 2009.gadā turpinājās Ziemeļu koridora projekta 2.posma skiču projekta un IVN izstrāde – skiču projektu izstrādā projektētājs „Basler & Hofmann GmbH” un IVN – SIA „Estonian, Lithuanian and Latvian Environment”:
  • 2009.gadā skiču projekta priekšprojekts izstrādāts līdz tādai detalizācijas pakāpei, lai būtu iespējams pabeigt darbu pie IVN darba ziņojuma un organizēt projekta sabiedrisko apspriešanu. Darba gaitā līdzvērtīgā detalizācijas pakāpē tika sagatavoti 7 dažādi 2.posma novietojuma un tehniskie risinājumi, no kuriem uz sabiedrisko apspriešanu tika ieteikti 3 labākie;
  • 2009.gada decembrī uzsākta Ziemeļu koridora projekta 2.posma ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojuma (t.i., izstrādāto skiču projekta priekšprojekta variantu) sabiedriskā apspriešana, kurā tiek izskatīti trīs alternatīvi trases novietojuma varianti.
• 2009.gada janvārī Ziemeļu koridora projekta tehniskais eksperts Ltd „AECOM” sagatavo neatkarīgu pārskatu un ekspertu atzinumu par Rīgas Ziemeļu transporta koridora IVN.
• 2009.gada 17.decembrī tiek uzsākta IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana Ziemeļu koridora projekta 2.posmam.

3. un 4.posms

• 2009.gadā uzsākta Ziemeļu koridora projekta 3. un 4.posma skiču projektu un IVN izstrāde, to veic uzņēmums AS „Ceļuprojekts” – līdz gada beigām tiek izstrādāts sākotnējais darba ziņojums par 3. un 4.posma skiču projektu un IVN izstrāde. Ziņojumā piedāvāti un pamatoti alternatīvi ceļa novietojuma varianti, veikta sākotnējā ģeotehniskā izpēte un projektēšanas potenciālo risku analīze. Tāpat AS „Ceļuprojekts” ir iesniedzis ceļu satiksmes skaitīšanas rezultātus, kas nodoti tālākai datu apkopošanai.
• Pamatojoties uz to, ka Ziemeļu koridora projekta 4. posms atrodas ārpus Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas robežām un nākotnē tam visticamāk būs valsts galvenā autoceļa statuss, tādēļ 4.posma sagatavošanas darbi tiek līdzfinansēti nevis no Rīgas pilsētas pašvaldības, bet no Latvijas valsts budžeta. Ir piesaistīts valsts budžeta līdzfinansējums 4.posma skiču projekta izstrādei 145,5 tūkstošu latu apmērā (saskaņā ar 2009.gada 13.oktobra MK protokola Nr.69 81 § 10.punktu).

Uz sākumu

2008.

• Notiek satiksmes plūsmu un intensitātes pētījumi Rīgas pilsētā, kas nepieciešami jauna Rīgas pilsētas satiksmes modeļa izstrādei un Ziemeļu koridora projekta detalizētai analīzei – darbus veic „Faber Maunsell, Ltd.” (Lielbritānija) un tie pilnībā pabeigti 2008.gada 26.augustā.

 

1.posms

• 2008.gada 24.septembris – Garkalnes novada dome atbalsta 1.posma trešo alternatīvo variantu.
• Sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti lēmuma pieņemšanai par Ziemeļu koridora trases 1.posma paredzētās darbības „Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (līdz 2008.gadam Vairoga iela) (Brīvības ielas dubliera) būvniecība” akceptēšanu.
• Pabeigta Ziemeļu koridora 1.posma ietekmes uz vidi novērtējuma izstrāde. Vides pārraudzības birojs atzinumu sniedza 2008. gada 30. jūlijā.

2.posms

• Pabeigtas Ziemeļu koridora 2.posma Daugavas šķērsojuma ģeotehniskās izpētes un to ietvaros arī hidroģeoloģiskās modelēšanas darbi. Darbus veic PS „Baltijas inženierģeoloģiskais centrs” (Latvija), darbi pabeigti 2008.gada 15.oktobrī.
• Veikta Ziemeļu koridora 2.posma priekšizpēte, t.i. sagatavots skiču projekta starpziņojums, un tehniski – ekonomiskais pamatojums. Darbus veic „Basler & Hofmann Deutschland GmbH” (Vācija)
• Noslēgts līgums ar SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par Ziemeļu koridora 2.posma IVN sagatavošanu.

3. un 4.posms

• Izstrādāta dokumentācija atklātam konkursam „Skiču projekta un IVN izstrāde Ziemeļu koridora 3. un 4.posmam no Daugavgrīvas ielas līdz autoceļa A10 satiksmes mezglam pie Priedaines”.

Uz sākumu

2007

• 2007.gada 12.aprīlī tiek izveidota vienota Ziemeļu koridora projekta Vadības komiteja, kurā darbojas gan Rīgas domes vadības, gan Satiksmes ministrijas pārstāvji.
• Darbs pie „Informatīvā ziņojuma par Ziemeļu koridora projekta īstenošanu” virzības un protokollēmuma saskaņošanas ar nozaru ministrijām. Apstiprināts 2007.gada 11.decembrī ar Rīgas domes lēmumu Nr.3175.
• Saskaņots un noslēgts sadarbības līgums ar LR Satiksmes ministriju par Ziemeļu koridora projekta ieviešanu.
• Uzsākta sadarbība ar Eiropas Komisijas, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk tekstā - ERAF) un Eiropas Investīciju bankas (turpmāk tekstā – EIB) kopēji izveidoto iniciatīvas programmu JASPERS, kuras pārraudzībā tiek gatavoti projekta materiāli, lai tie atbilstu Eiropas Savienības prasībām un tādējādi pretendētu uz Kohēzijas fonda līdzekļiem un EIB finansējumu nākotnē.
• Uzsākta sadarbība ar EIB pārstāvjiem ar mērķi informēt un ieinteresēt banku Ziemeļu koridora projektā, tādejādi veicinot EIB iespējamo finanšu līdzekļu piesaisti nākotnes publiskās – privātās partnerības līguma ietvaros.
• Noslēgts līgums ar Lielbritānijas uzņēmumu „Faber Maunsell, Ltd.” par finanšu un satiksmes pētījumu veikšanu ar mērķi izstrādāt detalizētu mehānismu projekta finansēšanai, t.sk. izskatīt satiksmes infrastruktūras lietošanas maksājuma ieviešanas iespējamos variantus.
• Noslēgts līgums ar „Lovells advokātu biroju” par juridisko pakalpojumu sniegšanu Ziemeļu koridora projekta ietvaros.
• Līguma par satiksmes un finanšu pētījumu veikšanu ietvaros Lielbritānijas uzņēmums „Faber Maunsell, Ltd.” 2007.gada septembrī organizēja autovadītāju aptaujas uz/pie esošajiem Daugavas šķērsojumiem.
• Sagatavots un Eiropas Komisijas TEN-T 2007 projektu konkursam iesniegts projekta pieteikums „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora izpētes pabeigšana”. TEN-T 2007 projekta pieteikums tika atbalstīts un Eiropas Komisija piešķīra projektam līdzfinansējumu 5,5 miljonu EUR apmērā, kas sastāda 50% no plānotā projekta budžeta – 11 miljoni EUR, kas ietver gan Ziemeļu koridora 3.un 4.posma projektēšanu un projekta tehnisko, finanšu un juridisko ekspertu pakalpojumus (8 miljonu EUR apmērā) gan arī Rīgas ostas rietumu pievedceļa Daugavas kreisajā krastā rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi (3 miljonu EUR apmērā).
• Sadarbībā ar SIA "Latio" ir pabeigts Rīgas Ziemeļu transporta koridora trases visu posmu zemes īpašumu sākotnējais novērtējums. Rezultāti liecina, ka kopumā Koridora trase skar 685 jauktas piederības nekustamos īpašumus ar kopējo vērtību ~75 miljoni LVL.
• Panākta vienošanās, ka arī Ziemeļu koridora trases ietvaros esošo nekustamo īpašumu atpirkšanas / atsavināšanas jautājumi ir Rīgas domes Īpašuma departamenta kompetence.
• Projekta juridiskie konsultanti „Lovells” advokātu birojs ar Latvijas partneriem „Sorainen” ir uzsākuši izpēti par iespējamiem risinājumiem nekustamo īpašumu atpirkšanas / atsavināšanas procesa optimizācijai.

 

1.posms

• Noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „BRD&Pro Via” par skiču projekta izstrādi Ziemeļu koridora 1. posmam (Brīvības ielas dublieris).
• Uzsākta ietekmes uz vidi darba ziņojuma izstrāde Ziemeļu koridora 1. posmam. Darbu veic Rīgas ilgtspējīgas attīstības centrs „Agenda 21”.

2.posms

• Noslēgts līgums ar pašvaldības SIA „Rīgas Ģeometrs” par Ziemeļu koridora 2.posma ģeodēzisko kontrolkartēšanu un inženierizpētes informācijas aktualizēšanu dažādiem šī posma realizācijas variantiem.
• Noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „Baltijas inženierģeoloģiskais centrs” par Ziemeļu koridora 2. posma (no Vairogu ielas (kopš 2008.gada Gustava Zemgala gatve) pārvada līdz Daugavgrīvas ielai) ģeotehniskās izpētes darbu veikšanu.
• Noslēgts līgums ar „Basler & Hofmann Deutschland GmbH” par skiču projekta izstrādi Ziemeļu koridora 2. posmam.

3. un 4.posms

• Norisinās Ziemeļu koridora 3. un 4. posma paredzētās būves IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana un vienlaicīgi tiek organizēta arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana trīs iesaistītajās pašvaldībās - Jūrmalā, Babītē un Rīgā.
• Visās iesaistītajās pašvaldībās (Jūrmalā, Babītē un Rīgā), tiek pieņemts lēmums akceptēt būvniecības ieceri.

Uz sākumu

2003-2006

• Ziemeļu koridora projekta izpētes laika posmā no 2002. – 2006.gadam Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments turpina uzsāktās projekta izpētes, sadarbībā ar nozaru ekspertiem izvirzot jaunu projekta koncepciju – aptuveni 28 – 30 km garu Ziemeļu automaģistrāli cauri visai Rīgas pilsētai, kas sastāv no 4 posmiem un no šī brīža tiek nosaukts par Rīgas Ziemeļu transporta koridora projektu.  
• Šajā laika posmā tika pētīti dažādi projekta konceptuālie ieviešanas risinājumi un meklētas iespējas projekta sagatavošanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. 2004.gadā tika sagatavots pirmais Ziemeļu koridora projekta pieteikums konkursam par finansējuma saņemšanu no Eiropas Savienības Komunikāciju tīkla budžeta TEN-T (Trans – European Transport Network) atbalsta programmas ietvaros, diemžēl 2004.gadā līdzekļi projektam netika piešķirti.
• Uz TEN-T 2005 projektu konkursu Ziemeļu koridora projekta pieteikums tika pilnveidots un iesniegts atkārtoti. Rezultātā 2005.gada decembrī Eiropas Komisija piešķīra projektam „Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridora pētījumi” līdzfinansējumu 3,95 miljonu EUR apmērā, kas sastāda 50% no projekta plānotā budžeta – 6,9 miljoni EUR, kas ietver Ziemeļu koridora 1.un 2.posma projektēšanu un ar projekta īstenošanu saistīto satiksmes pētījumu veikšanu Rīgas pilsētā (5 miljonu EUR apmērā), kā arī Rīgas ostas austrumu pievedceļa Daugavas labajā krastā rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi (1,9 miljonu EUR apmērā).
• Ziemeļu koridora loma pilsētas un reģiona izaugsmes veicināšanā un konkurētspējās stiprināšanā palielinās līdz ar jaunā Rīgas attīstības plāna (t.i. Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025.gada, Rīgas attīstības programma 2006.-2012.gadam un Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam) apstiprināšanu 2005.gada nogalē. Ziemeļu koridors kļūst ne vien par vienu no būtiskākajiem Rīgas perspektīvās transporta sistēmas balstiem, bet arī par neatņemamu sastāvdaļu vairāku intensīvas apbūves teritoriju (jaunu vietējo centru – t.i. Čiekurkalna centrs, Skanstes apkaime, Podraga centrs) sekmīgas attīstības nodrošināšanai.

 

1.posms

• Tiek organizēta Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana no 2006.gada 20.februāra līdz 20.martam. Sabiedrības izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie trases izvietojuma varianti.
• 2006.gada 4.jūlijs – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2008.gada 24.septembris – Garkalnes novada dome atbalsta 1.posma trešo alternatīvo variantu.
• 2006.gada 18.oktobris – tiek noslēgta vienošanās ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības centru „Agenda 21” par IVN izstrādi Ziemeļu koridora 1.posmam.

2.posms

• 2006.gadā tiek organizētas Ziemeļu koridora 2.posma sabiedriskās apspriešanas par projekta būvniecības ieceri un paredzētās būvniecības IVN.
• 2006.gada 5.decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu, ar kuru tika akceptēta būvniecības iecere Ziemeļu koridora 2.posmam.

Uz sākumu

1998-2002

• Ziemeļu koridora projekta sākotnējās izpētes laika posmā no 1998.-2002.gadam veiktas Rīgas domes Finanšu departamenta uzraudzībā. Šajā laika posmā tika veiktas tikai Daugavas Ziemeļu šķērsojuma (no Kurzemes prospekta līdz Duntes ielai) tehniskās izpētes.
• 2002.gada 1.novembrī Rīgas domes Finanšu departaments ar pieņemšanas-nodošanas aktu nodeva Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam visu veikto pētījumu rezultātus (skiču projektu, ietekmes uz vidi, hidroģeoloģisko, ģeotehnisko u.c. pētījumu gala ziņojumus).
• 1998. – 2002.gadam veiktie pētījumi:
  • 1998.gadā COWI, WS Atkins International - Jaunā Daugavas šķērsojuma lietderības uz D no Salu tilta un uz Z no Vanšu tilta priekšizpēte, kā arī Zemgales tilta balstu iespējamās izmantošanas izpēte.
  • AS „Ceļuprojekts” pētījums par inženierģeoloģiskās izpētes darbu veikšanu Daugavas jaunā šķērsojuma trasē.
  • 2000.gadā WS Atkins International - projekta izpēte jaunajam Daugavas šķērsojumam Rīgā, tā IVN, t. sk. arī vietas izpēte (inženierģeoloģiskie, hidroloģiskie un zemes piesārņojuma pētījumi).
  • 2000.gadā Ietekmes uz vidi birojs izstrādāja Daugavas šķērsojuma (tilta vai tuneļa) ar pievedceļiem IVN programmu.
  • 2000.gadā SIA „EIROEKSPRESIS - RĪGA” - Daugavas šķērsojuma trases esošo nojaucamo ēku un būvju kompensāciju prognozes noteikšana.
  • 2000. gadā SIA „Rīgas Centrālais termināls” pasūtīja pētījumu par Jaunā Daugavas šķērsojuma celtniecības realizācijas ietekmes novērtējums uz SIA „Rīgas Centrālais termināls” uzņēmējdarbības vērtību.
  • 2000. gadā COWI - Jaunā Daugavas šķērsojuma uz Z no Vanšu tilta (Spilves – Bukultu koridors) īstenošanas iespējamības izpēte (hidroloģiskā, ģeotehniskā un piesārņoto vietu izpēte).
  • 2000. gadā SIA BALT-OST-GEO - Programmas izstrāde par Daugavas šķērsojuma (tilts vai tunelis) izbūves savstarpēju salīdzināšanu, lai noteiktu šķērsojuma realizācijas tehniskos un dabiskos ierobežojumus.
  • 2000.gadā SIA BALT-OST-GEO - Daugavas šķērsojuma (tilts vai tunelis) izbūves savstarpēju salīdzināšanu, lai noteiktu šķērsojuma realizācijas tehniskos un dabiskos ierobežojumus.
  • 2001. gadā COWI - Satiksmes plūsmu pieprasījuma pēc Daugavas šķērsošanas (satiksmes skaitīšana, O – D matricas izveidošana) izpēte.
  • 2001. gadā Tebodin - Daugavas lietderīgākie šķērsojuma veidi: iegremdētais tunelis, augstais tilts, urbtais tunelis. Veiktais pētījums Tebodin Consultants and Engineers iniciatīva.
  • 2002. gadā Tunnel Engineering Consultants - jaunā Daugavas šķērsojuma (Spilves – Bukultu koridorā) un tam pieguļošo pievedceļu skiču projekta izstrāde.
  • 2002.gadā WS Atkins International - Ziemeļa tuneļa (Spilves – Bukultu koridora) ietekmes uz vidi novērtējums.
  • SIA „Gidrostrojmost - Rīga” - Ziemeļu šķērsojuma tilta meta projektēšana (kompjūterdizains).

Ziemeļu koridora projekta ietvaros izstrādātie pētījumi ir pieejami Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijā.

Uz sākumu