1.posma pārskata kartes un vizualizācijas.

 

Novietojums
Detalizēts novietojuma apraksts
Starta projekts
Ģenerālvarianta plusi
Galvenie tehniskie parametri
Ietekme uz vidi
Sabiedrības viedoklis
Ģenerālvarianta izvēles pamatojums
Nekustamie īpašumi
Izmaksas
Projektēšanas darbu hronoloģija

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms (t.s. Brīvības ielas dublieris) veido projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru.

Ziemeļu koridora 1.posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometrus garumā. Otrā daļa ir esošais (pārbūvējamais) Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometrus garumā.

Trases novietojuma ģenerālvarianta izvēles pamatojumu skatīt šeit

Detalizēts novietojuma apraksts

Pašlaik satiksmes plūsmas, kas virzās pa Via Baltica (starptautiskā autoceļa E 67) no ziemeļiem (valsts autoceļš A1 Rīga (Baltezers) – Igaunijas robeža (Ainaži)), pieslēdzas autoceļam A2 Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža (Veclaicene) un ceļa mezglam ar autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne). Virzienā uz Rīgas centru satiksmes plūsmas virzās pa Brīvības gatvi, šķērso Juglas upi starp Juglas ezeru un Ķīšezeru, kā arī Juglas un Teikas apkaimes. Brīvības gatve ir galvenā satiksmes plūsmu uzņemošā iela Rīgā no Via Baltica ziemeļu virziena, kā arī autoceļiem A2, A3 un A4. Gada vidējā diennakts satiksmes intensitāte Brīvības gatvē posmā no autoceļa A2 ievada Rīgā līdz Gustava Zemagala gatvei sasniedz 49 000 transporta līdzekļus diennaktī, bet rīta maksimumstundā (plkst. 8:00 līdz 9:00) – 3362 transporta līdzekļus (posmā Biķernieku iela – Gustava Zemgala gatve). Lai sasniegtu Rīgas brīvostu un pilsētas ziemeļaustrumu apkaimes, daļa transporta līdzekļu, t.sk. kravas transports, pārvietojoties pa Brīvības gatvi, tās nepietiekošas caurlaidības dēļ, papildus izmanto arī Ropažu, Krustabaznīcas, Viskaļu ielas un atsevišķus Gustava Zemgala gatves fragmentus, kuru funkcionālais profils neatbilst tranzītsatiksmes plūsmām. Virzienā no krustojuma ar Gustava Zemgala gatvi uz centru Brīvības iela nodrošina transporta plūsmas uz Rīgas vēsturisko centru, kā arī apkalpo pilsētas iekšējās transporta plūsmas no citiem virzieniem.

Brīvības ielas dubliera projekts paredz atrisināt iepriekšminētās problēmas, izbūvējot jaunu transporta koridoru posmā no Jaunciema gatves līdz Viskaļu ielai un pilnveidojot jau esošos ceļu risinājumus posmos no autoceļa A2 līdz Jaunciema gatvei un no Viskaļu ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Pētījumi apstiprina, ka Brīvības ielas dubliera īstenošanas rezultātā samazināsies transportlīdzekļu ceļā pavadītais laiks un sastrēgumi Rīgā kopumā, piemēram, aprēķināts, ka Brīvības gatvē iespējamais satiksmes intensitātes samazinājums būs 34%, kā arī būtiski uzlabosies pilsētas centra un ostas teritoriju sasniedzamība Daugavas labajā krastā, piemēram, rīta sastrēguma stundās brauciena ilgums samazinājums šajās teritorijās būs 30 – 50%, tādējādi ievērojami uzlabojot mobilitāti un vides kvalitāti projekta ietekmes reģionā. Ekonomiski būtiskākais ieguvums ir sastrēgumos pavadītā laika ietaupījums vieglajām automašīnām.
Kā jau iepriekš minēts Brīvības ielas dublieris veido Ziemeļu koridora austrumu daļu. Trase pilnībā iekļaujas Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajās Brīvības ielas dubliera sarkanajās līnijās. Lai arī transporta koridora trases rezervētā teritorija piekļaujas Makšķernieku ciema un Pakalniešu ielas mazstāvu apbūvei, tā galvenokārt virzās pa atmatu (aizaugušas pļavas un krūmāji) teritoriju un neparedz dzīvojamo māju nojaukšanu. Rīgas teritorijas plānojumā abpus automaģistrālei kā atļautā zemes izmantošana galvenokārt dominē dzīvojamā un jaukta tipa apbūve. Skiču projektā aprēķinātais Brīvības ielas dubliera kopgarums ir ap 9,1 kilometru.

Ziemeļu koridora 1.posma robežās paredzēts veidot piecus daudzlīmeņu krustojumus:

• Ar Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli). Šis būs viens no nozīmīgākajiem ceļu mezgliem Rīgā, kas tiks veidots trīs līmeņos. Detalizēts tā risinājums ir ietverts 2.posma skiču projektā.
• Ar Viskaļu ielu.
• Ar Mārkalnes ielu.
• Ar Jaunciema gatvi. Šeit nākotnē paredzēts pieslēgt t.s. Baltezera apvedceļu – jaunbūvējamu trasi, kas kļūs par daļu no Via Baltica trases.
• Ar autoceļu A2 pie Berģiem.

Ziemeļu koridora 1.posma trase šķērso Juglas upi pie Makšķernieku ciema un Juglas kanālu Bukultos. Pār Juglas upi tiks izbūvēti divi paralēli 250 metrus gari tilti katrai brauktuvei, kas šķērsos arī Mārkalnes ielu, tādējādi saglabājot saikni ar Ķīšezeru. Pār Juglas kanālu esošā Jaunciema gatves tilta vietā paredzēts uzbūvēt divus paralēlus 105 metrus garus tiltus katrai brauktuvei.

Pilns Ziemeļu koridora 1.posma trases risinājums paredz trases rietumu daļu 1095 metrus garā posmā ievietot tunelī, kas tiktu turpināts tālāk 2.posmā. Šādā veidā tiek saglabāts esošais ielu tīkls un trase netraucē līdzās esošos Čiekurkalna un Mežaparka iedzīvotājus, kā arī tiks radīti labāki nosacījumi pieguļošo teritoriju attīstībai. Tunelis tiks būvēts ar atklātas būvniecības metodi, pēc izbūves to pārsedzot un virs tā izvietojot vietējas nozīmes ielas.

Starta projekts

Skiču projekts paredz arī iespēju, ka Ziemeļu koridora 1.posms tiek būvēts ātrāk, nekā pārējais Ziemeļu koridors. Šis risinājums tiek dēvēts par Ziemeļu koridora Starta projektu, kas ir tehniski vienkāršots Brīvības ielas dubliera risinājums ar būtiski zemākām izmaksām, bet kas spēj pilnvērtīgi funkcionēt un sniegt ieguvumus kā patstāvīgs projekts.

Starta projekta koncepta izvēle tika pamatota ar šī posma tehnisko un ekonomisko nodalāmību (iespēju īstenot kā atsevišķu projektu), ES fondu līdzekļu pieejamību, potenciālo ES finansējuma apjomu, kā arī šāda koncepta īstenošanas plānu un laika grafiku. Šāds redzējums saskan arī ar Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, kur vispirms kā atsevišķu projektu tiek rekomendēts īstenot Ziemeļu koridora 1.posmu, pārējo posmu īstenošanu atstājot tālākā perspektīvā, atkarībā no risinājumiem finansējuma piesaistei.

Šobrīd ir veiktas nepieciešamās izmaiņas Rīgas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam, sagatavotas nepieciešamās tehniskās izpētes – Starta projekta trases un tās savienojumu ar esošo pilsētas ielu tīklu novietojuma tehniskie risinājumi skiču projekta stadijā, kā arī finanšu izpētes, kas precizē un pamato Starta projekta izmaksas.

Starta projekts paredz izbūvēt Brīvības ielas dublieri kā autoceļu ar divām kustības joslām katrā virzienā, kas projektēts saskaņā ar standartu LVS 190-2:1999. Šis risinājums ietver teritorijas rezervēšanu un nepieciešamo būvkonstrukciju un komunikāciju izveidi, kuras nākotnē nodrošinātu iespējami vienkāršu trases pārbūvi par autoceļu ar trīs kustības joslām katrā virzienā ar minimālām papildus izmaksām.

Tāpat kā pilnajā Brīvības ielas dubliera risinājumā arī Starta projektā tiek paredzēta nepārtraukta satiksmes plūsma bez luksoforu objektiem, krustojumi ar autoceļu A2, Jaunciema gatvi, Mārkalnes ielu, Viskaļu ielu un Gustava Zemgala gatvi, kā arī ērti savienojumi ar Kokneses prospektu, Ezermalas ielu, Lizuma ielu un Kanāla ielu. Perspektīvā arī šim tehniskajam risinājuma būs vienkārši pieslēdzams plānotais Baltezera apvedceļš kā jaunais Via Baltica ievads Rīgā. Atšķirībā no pilnā Brīvības ielas dubliera risinājuma Starta projektā viss pamattrases vertikālais novietojums ir zemes līmenī – nav plānota tiltu (neskaitot pār Juglas upi un Juglas kanālu) vai tuneļu izbūve. Tilti un divlīmeņu struktūras paredzēti tikai atsevišķos savienojumos ar esošo ielu tīklu (piemēram, 250 m gara tilta izbūve pāri Juglas upei pie Makšķernieku ciema un 105 m gara tilta izbūve (vecā rekonstrukcija) pāri Juglas kanālam pie Bukultiem).

Ģenerālvarianta plusi:

• nodrošinās ērtu satiksmes plūsmu no Via Baltica (valsts autoceļš A1), un arī valsts autoceļiem A2, A3 un A4 līdz Gustava Zemgala gatves un Gaujas ielas krustojumam (nākotnē pēc visa Ziemeļu koridora izbūves – cauri visai Rīgai);
• savienos Via Baltica, citus Rīgā ienākošos starptautisko, valsts un Rīgas reģiona autoceļus ar Rīgas ielu tīklu;
• veicinās ērtāku piekļūšanu Rīgas Brīvostas teritorijai Latvijas valsts galveno autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam Daugavas labajā krastā, tādējādi palielinot ostas attīstības potenciālu un vienlaicīgi samazinot tās kravu plūsmu radīto tiešo ietekmi uz pilsētas transporta sistēmu un vides kvalitāti;
• uzlabos Rīgas pilsētas transporta sistēmas efektivitāti, novirzot autotransporta plūsmu, jo īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra un Brīvības gatves, kā arī uzlabojot saiknes starp pilsētas ziemeļaustrumu daļas apkaimēm;
• sadalīs satiksmes plūsmas starp pilsētas maģistrālēm un ielām: Austrumu maģistrāli, Viskaļu ielu, Mārkalnes ielu un Jaunciema gatvi pilsētas austrumu daļā.

Galvenie tehniskie parametri

		Trase no Gustava Zemgala gatves līdz Jaunciema gatvei	Trase no Jaunciema gatves līdz Berģiem
Trases kopējais garums, km		9,1
Automaģistrāles un vispārīgas lietošanas BI kategorijas ceļa garums, km		6,5	2,6
Autoceļa pamattrases asfalta seguma apjoms, m2		175500	50600
Inženiertehniskās būves	Tilti: skaits; garums, m	2 (355m)	1 (60m)
	Satiksmes pārvadi un estakādes, skaits, garums, m	16 (4015m)	4 (420m)
	Tuneļi, garums, m	1 (1100m)	1 (65m)
Pieslēgumi pilsētas maģistrālajām ielām, skaits		3	1
Braukšanas joslu skaits		2+2 - pirmajā izbūves kārtā un 3+3 - otrajā kārtā	2+2
Gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta kustības nodrošinājums		blakus esošās ielas	blakus esošās ielas
Projektētais/maksimālais pieļaujamais braukšanas ātrums trasē, km/h		100/100	90/90
Nodrošināta piekļuve visiem nekustamajiem īpašumiem		Jā	Jā
Vai trases izbūve iespējama vairākās kārtās		Jā	Nē

• Būvniecības darbiem nepieciešamo galveno derīgo izrakteņu un būvmateriālu aptuvenais apjoms

(avots: SIA „BRD projekts” aprēķini, 2007.)

Izejviela	Izmantošana	Avots	Apjoms, tūkst. m3
Grunts	Autoceļa uzbēruma izbūvei	No vietējām grants-smilts atradnēm	1098
Smilts	Drenējoša slāņa izbūvei)	No vietējām grants-smilts atradnēm	420
Dolomīta šķembas	Autoceļa pamatiem un nomaļu nostiprināšanai	Plānots ievest no ārvalstīm	209
Granīta šķembas	Autoceļa segas pamatam	Plānots ievest no ārvalstīm	102
Asfaltbetons (3 kārtas)	Autoceļa seguma izbūvei	Būvuzņēmēja ražotne	108

Ietekme uz vidi

Trokšņu līmeņa nodrošinājums, veicot prettrokšņa pasākumus (sienas, logu nomaiņa u.c.)				esošai apbūvei	Atbilstošs
				plānotai apbūvei (arī paredzot atbilstošu ēku plānojumu)	Atbilstošs
Vibrāciju ietekme tiešā automaģistrāles tuvumā				būvdarbu laikā	Paaugstināta būvdarbu vietas tiešā tuvumā
				ekspluatācijas laikā	Neliela
Gaisa piesārņojuma ar slāpekļa dioksīda (NO2) koncentrāciju nodrošinājums				pēc 1.kārtas nodošanas ekspluatācijā	Pārsniegs normatīvu prasības
				pēc 2.kārtas nodošanas ekspluatācijā	Pārsniegs normatīvu prasības
Iespējas iekļaut gaisa piesārņojumu samazinošus tehniskos risinājumus					Daļēji (tuneļa posmā)
Gaisa piesārņojuma ar oglekļa oksīdu (CO), cietajām daļiņām (PM10) nodrošinājums vidējos meteoroloģiskajos apstākļos					Atbilstošs
Šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas					Nešķērso
Attālums līdz "Natura 2000" teritorijai "Jaunciema dabas liegums", m					135 - 340
Attālums līdz kultūras pieminekļiem, m					30-50
Augsnes piesārņojuma normatīvu nodrošinājums			būvdarbu laikā		Atbilstošs
			ekspluatācijas laikā		Atbilstošs
Rīgas TEC-1 pelnu nosēdlauku infiltrācijas ierobežojums					Nodrošināts
Ietekme uz ekoloģisko situāciju Ķīšezerā					Nav
Ietekme uz ekoloģisko situāciju Juglas upē		būvdarbu laikā			Nebūtiska
		ekspluatācijas laikā, ja tiek savākti un attīrīti tiltu kaisīšanai izmantotā sāls ūdeņi			Nebūtiska
Ietekme uz gruntsūdeņu piesārņojumu		būvdarbu laikā			Nebūtiska
		ekspluatācijas laikā, ja tiek savākti un attīrīti ielu kaisīšanai izmantotā sāls ūdeņi			Nav
Ietekme uz artēzisko ūdeņu piesārņojumu					Nav
Ainavas kvalitātes nodrošinājums	degradēto ainavu teritorijās				Uzlabošanās
	vērtīgo ainavu teritorijās				Nav būtiska ietekme

Sabiedrības viedoklis

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 8.februārī pieņemto lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) nepieciešamību, laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim sabiedriskajai apspriešanai tika nodots Rīgas ilgtspējīgas attīstības centra „Agenda 21” izstrādātais ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas kopumā 3 sapulces – Garkalnes novada domē, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā, kā arī iedzīvotāji tika aicināti iesniegt rakstiskus priekšlikumus par izstrādāto IVN darba ziņojumu.

Sabiedriskās apspriešanas procesā bija novērojama šāda sabiedrības līdzdalība:

• 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās  117 dalībnieki;
• tika saņemtas 15 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam trases 3.variantam, kas arī turpmākajā projektēšanas procesā ar atbilstošiem lēmumiem tika atbalstīts no visām iesaistītajām pusēm.

Plašāka informācija par minētās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem apskatāma šeit.

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģeneralvariantu sabiedrības un institūciju izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvi novietojuma varianti.

2006. gada 31. janvārī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par paredzēto darbību (t.i. Ziemeļu koridora 1.posma projektēšanu), un 2006. gada 8. februārī tika pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību Ziemeļu koridora 1. posma automaģistrāles būvniecībai no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela).

Laika posmā no 2006.gada 20.februāra līdz 20.martam notika Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres publiskā apspriešana un paredzētās būvniecības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana. 2006. gada 24. aprīlī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu.

Laika posmā no 2007.gada 16.novembra līdz 27.decembrim notika Ziemeļu koridora 1. posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tās ietvaros tika organizētas arī 3 sabiedriskās apspriešanas sapulces – Garkalnes novada domē, Rīgas Ziemeļu rajona izpilddirekcijā un Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijā.

Saskaņā ar 2008. gadā izstrādāto IVN noslēguma ziņojumu Vides pārraudzības valsts birojs no trim apskatītajiem Ziemeļu koridora 1.posma novietojuma variantiem kā no vides viedokļa piemērotāko trases novietojumu būvniecības projekta tālākai izstrādei, rekomendēja turpināt izpētīt trešo trases variantu, jo tas rada vismazāko nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Arī Ziemeļu koridora neatkarīgie tehniskie eksperti ("AECOM", Lielbritānija) savā atzinumā norāda, ka trešais variants būtu vispiemērotākais tālākai virzībai.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja rekomendāciju Garkalnes novada dome 2008. gada 24. septembrī, savukārt, Rīgas dome 2009. gada 13. janvārī pieņēma lēmumu par paredzētās darbības „Automaģistrāles no autoceļa A2 ievada Rīgas pilsētā līdz Gustava Zemgala gatvei (Brīvības ielas dubliera) būvniecību” akceptēšanu, paredzot 3. piedāvātā Ziemeļu koridora 1. posma novietojuma varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi.

Rīgas domes un Garkalnes novada domes lēmumi apskatāmi šeit

Nekustamie īpašumi

Brīvības ielas dubliera alternatīvo variantu* skarto zemes īpašumu sadalījums pēc platības un to piederības veida
(Avots: SIA “BRD projekts”, 2007.)

Īpašnieki	Trases skarto nekustamo īpašumu platība, ha	%, no kopējās platības plānotajās sarkanajās līnijās	%, no kopējās platības	Trases skarto nekustamo īpašumu skaits	Īpašnieku skaits
Plānotajās sarkanajās līnijās esošie īpašumu īpašnieki**:
fiziskas personas	6.3	10.5		20	25
valsts	15.1	25.1		9	9
Rīgas pilsēta	23.0	38.3		14	1
juridiskas personas	9.0	15.0		14	14
nenoteikti īpašnieki	5.9	9.8		12	-
reliģiskās organizācijas	0.8	1.3		1	1
Kopā plānotajās sarkanajās līnijās**:	60.0	100.0	50.2	70	50
Esošo ielu sarkanajās līnijās***:	59.6		49.8
Pavisam kopā:	119.6		100.0

* - apkopota informācija par īpašumiem plānotās automaģistrāles variantu teritorijām sarkano līniju robežās
**- ietver informāciju par no jauna plānotajām sarkano līniju teritorijām
***- esošo ielu sarkanās līnijas, kuras jau pašlaik ir Rīgas domes Satiksmes departamenta lietošanā

Izmaksas

Ziemeļu koridora 1.posma veiktās izmaksu aplēses - milj. LVL, bez PVN.

 

* - izstrādātā Starta projekta satiksmes organizācijas priekšlikums – brauktuve ar divām kustības joslām katrā virzienā + galvenās trases brauktuve ar vienkāršotiem Jaunciema gatves, Kanāla ielas, Mārkalnes ielas un Viskaļu ielas krustojumu risinājumiem
** - SIA „Transportbūvju konsultācijas” veiktās izmaksu aplēses 2010.gada cenās
*** - pilnsabiedrības „BRD & PRO VIA” veiktās izmaksu aplēses 2008.gada cenās
**** - nekustamo īpašumu atsavināšanas izmaksu aprēķins veikts 2010.gadā.

Projektēšanas darbu hronoloģija

• 2006.gada 20.februāris – 20.marts – Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Sabiedrības izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie trases izvietojuma varianti.
• 2006.gada 4.jūlijs – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2006.gada 18.oktobris – tiek noslēgta vienošanās ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības centru „Agenda 21” par IVN izstrādi Ziemeļu koridora 1.posmam.
• 2007.gada 20.marts – tiek noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „BRD & PRO VIA” par skiču projekta izstrādi.
• 2007.gada 16.novembris – 27.decembris – IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
• 2008.gada 30.jūlijs – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu noslēdzas IVN procedūra.
• 2008.gada 24.septembris – Garkalnes novada dome atbalsta 1.posma trešo alternatīvo variantu.
• 2009.gada 13. janvāris – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu, skiču projekts tiek izstrādās trešajam alternatīvajam variantam.
• 2009.gada 14.septembris – Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu skiču projektu.
• 2010.gada 8.septembris - Rīgas Ziemeļu transporta koridora Vadības komiteja pieņem lēmumu par 1.posma Starta projekta izstrādi, kas paredz samazināt izmaksas, vienkāršojot trases risinājumus, bet saglabājot autoceļa kategoriju BI.
• 2010.gada 23.novembris – Rīgas dome saņem 1.posma koriģēto skiču projektu atbilstoši Starta projekta koncepcijai, kas saskaņots ar atbildīgajām institūcijām

Ziemeļu koridora 1.posma skiču projekts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijā.

Uz sākumu