1.posma pārskata kartes un vizualizācijas.

 

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 1.posms (t.s. Brīvības ielas dublieris) veido šīs automaģistrāles austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 (Rīga – Sigulda) pie Berģiem, Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). Posma garums ir ap 9,1 kilometru.

1.posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās. Pirmā daļa ir automaģistrāles posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometrus garumā. Otrā daļa ir esošais (pārbūvējamais) Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometrus garumā.

1.posma robežās paredzēts veidot piecus daudzlīmeņu krustojumus:

- Ar Gustava Zemgala gatvi (Austrumu maģistrāli). Šis būs viens no nozīmīgākajiem ceļu mezgliem Rīgā, kas tiks veidots trīs līmeņos. Detalizēti tas tiek projektēts 2.posma skiču projekta ietvaros;
- Ar Viskaļu ielu;
- Ar Mārkalnes ielu;
- Ar Jaunciema gatvi. Šeit nākotnē paredzēts pieslēgt t.s. Baltezera apvedceļu – jaunbūvējamu trasi, kas kļūs par daļu no Via Baltica trases.
- Ar autoceļu A2 pie Berģiem.

1.posma trase šķērso Juglas upi pie Makšķernieku ciema  un Juglas kanālu Bukultos. Pār Juglu tiks izbūvēti divi paralēli 250 metrus gari tilti katrai brauktuvei, kas šķērsos arī Mārkalnes ielu, tādējādi šeit saglabājot saikni ar Ķīšezeru. Pār Juglas kanālu esošā Jaunciema gatves tilta vietā paredzēts uzbūvēt divus paralēlus 105 metrus garus tiltus katrai brauktuvei.

Pilns 1.posma trases risinājums paredz trases rietumu daļu 1095 metrus garā posmā ievietot tunelī, kas tiktu turpināts tālāk 2.posmā. Šādā veidā tiek saglabāts esošais ielu tīkls un trase netraucē līdzās esošos Čiekurkalna un Mežaparka iedzīvotājus. Tunelis tiktu būvēts ar atklātas būvniecības metodi, pēc izbūves to pārsedzot un virs tā izvietojot vietējas nozīmes ielas.

Skiču projekts paredz arī iespēju, ka Ziemeļu koridora 1.posms tiek būvēts ātrāk, nekā pārējais Ziemeļu koridors. Šādā gadījumā satiksmes intensitāte sākotnēji nebūs tik liela un iespējams izbūvēt relatīvi vienkāršāku trasi, atstājot iespēju to paplašināt un pilnveidot pārējās Ziemeļu koridora daļas izbūves laikā. Karti skatīt šeit .

Projektēšanas darbu hronoloģija

• 2006.gada 20.februāris – 20.marts – Ziemeļu koridora 1.posma būvniecības ieceres sabiedriskā apspriešana. Sabiedrības izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie trases izvietojuma varianti.
• 2006.gada 4.jūlijs – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2006.gada 18.oktobris – tiek noslēgta vienošanās ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības centru „Agenda 21” par ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Ziemeļu koridora 1.posmam.
• 2007.gada 20.marts – tiek noslēgts līgums ar pilnsabiedrību „BRD&Pro Via” par skiču projekta izstrādi.
• 2007.gada 16.novembris – 27.decembris – ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
• 2008.gada 30.jūlijs – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu noslēdzas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
• 2008.gada 24.septembris – Garkalnes novada dome atbalsta 1.posma trešo alternatīvo variantu.
• 2009.gada 13. janvāris – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 1.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu skiču projekts tiek izstrādās trešajam alternatīvajam variantam.
• 2009.gada 14.septembris – Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu skiču projektu.