2.posma pārskata kartes un vizualizācijas.

Novietojums
Detalizēts novietojuma apraksts
Izvēlētā ģenerālvarianta plusi un mīnusi
Galvenie tehniskie parametri
Būvmateriāli
Ietekme uz vidi
Sabiedrības viedoklis
Ģenerālvarianta izvēles pamatojums
Īpašumi
Izmaksas
Projektēšanas darbu hronoloģija

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora (Ziemeļu koridors) 2.posms sākas nedaudz uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas (Spilves gravas un Dzirciema ielas krustpunktā, kas ir arī 3.posma noslēguma punkts), tālāk šķērso Daugavu, Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass.
Ģenerālvarianta izvēles pamatojumu skatīt šeit

Detalizēts novietojuma apraksts

Ziemeļu koridora 2.posms ietver sarežģītākos un dārgākos Ziemeļu koridora elementus  - augsta novietojuma tiltu pāri Daugavai un tuneli zem Miķela kapu dienvidu daļas. Tas Rīgā ir vistālāk uz ziemeļiem izvietotais Daugavas šķērsojums, kas savieno pilsētas rietumu daļu ar pilsētas austrumu daļu, ievērojami atslogojot Rīgas pilsētas satiksmes centrālo infrastruktūru no esošajām satiksmes plūsmām, tādejādi uzlabojot vispārējos mobilitātes apstākļus pilsētā, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu negatīvo ietekmi uz pilsētvides kvalitāti.

Ziemeļu koridora 2.posma tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija – 880 metrus uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas. Tilta konstrukcija beidzas 440 metrus uz austrumiem no Ganību dambja (tilta konstrukciju kopgarums - 3063 m) un tālāk trase virzās pa Bukultu ielu zemes līmenī. 200 metrus uz rietumiem no Duntes ielas sākas tunelis, kas virzās zem Bukultu ielas, šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju un Miķeļa kapu dienvidu daļu, brauktuves līmenim sasniedzot 21,3 metru dziļumu zem zemes. Tālāk tunelis virzās zem Gaujas ielas, zem Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada un beidzas 630 metrus austrumos no tā zem Ķīšezera ielas (Ziemeļu koridora 1.posma daļa). Tiltam ir divas nobrauktuves un uzbrauktuves - krustojumos ar Daugavgrīvas un Eksporta ielu. Tunelim, savukārt, ir divas iebrauktuves un izbrauktuves - krustojumā ar Duntes ielu un Gustava Zemgala gatvi. Daugavas labajā krastā zemes līmenī trasei iespējams krustojums ar Sāremas ielu. Maksimālais augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai - 57,76 metri.

Saskaņā ar prognozēto satiksmes plūsmas pieaugumu Ziemeļu koridora 2.posms veiks pilsētas automaģistrāles funkcijas, kas nozīmē, ka trase paredzēta ar trijām braukšanas joslām katrā virzienā un bez luksoforiem uz pamattrases.
Gaujas ielā pāri tunelim tiek būvēta jauna iela ar gājēju / riteņbraucēju celiņu un autostāvvietām. Bukultu iela  sarkano līniju ietvaros tiek pilnībā pārveidota, veidojot Ziemeļu koridora uzbrauktuves un nobrauktuves, kā arī savienojumu ar Ganību dambi un Duntes ielu.

Tilta laidums pār Daugavu ir paredzēts 470 m garš. Tilta vidējā laiduma posms 300 m garumā sasniedz 57,76 m augstumu (no normāla Daugavas ūdens līmeņa līdz tilta konstrukcijas apakšējai malai), tādējādi nodrošinot, ka līdz pat Rīgas centram joprojām varēs nokļūt gandrīz visi lielākie burinieki, kruīzu un Ro-Pax kuģi.

Izvēlētā ģenerālvarianta plusi un mīnusi

Plusi: Visefektīvāk atslogos satiksmi Rīgā; Nevienā vērtējuma kategorijā variants nav atzīts par sliktāko no trim variantiem; Aptaujā – iedzīvotāju visvairāk atbalstītais variants.

Mīnusi: Sensitīva iedzīvotāju attieksme pret tuneli zem kapiem.

Galvenie tehniskie parametri

 

Būvmateriāli

 

Ietekme uz vidi

Sabiedrības viedoklis

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2006.gada 28.jūlijā pieņemto lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - IVN) procedūras piemērošanas nepieciešamību, laika posmā no 2009. gada 17. decembra līdz 2010. gada 27.janvārim sabiedriskajai apspriešanai tika nodots SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādātais IVN darba ziņojums.

Sabiedriskās apspriešanas laikā tika organizētas trīs diskusijas Rīgas domē, Rātslaukumā 1, Rīgā:

1. IVN darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā reģistrējās 127 dalībnieki.
2. profesionāļu diskusija ar arhitektiem, pilsētplānotājiem un inženieriem, reģistrējās 49 cilvēki;
3. profesionāļu diskusija ar ekonomikas, finanšu un vides ekspertiem, reģistrējās 45 cilvēki.

Sabiedriskās apspriešanas procesā bija novērojama aktīva sabiedrības līdzdalība:

1. 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās 221 dalībnieki;
2. tika saņemtas 18 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;
3. tika saņemtas 556 aptaujas un 144 priekšlikumu anketas.

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam 3.variantam (76% atbildējušo).

Plašāka informācija par minētās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem apskatāma šeit.

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par Ziemeļu koridora 2.posma ģenerālvariantu, sabiedrības un institūciju izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie novietojuma varianti, kuri apskatāmi šeit.

2006. gada 24. jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par Ziemeļu koridora 2.posma projektēšanu.

2006. gada 28. jūlijā tika pieņemts lēmums par IVN nepieciešamību Ziemeļu koridora 2. posma automaģistrāles būvniecībai no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei.

Laika posmā no 2006. gada 24. jūlija līdz 31. augustam notika IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.

2006. gada 19. oktobrī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu, bet sakarā ar šīs programmas termiņa beigām, 2009.gada novembrī Vides pārraudzības valsts birojs izsniedza jaunu IVN programmu.

Laika posmā no 2009. gada 17. decembra līdz 2010. gada 27.janvārim notika Ziemeļu koridora 2. posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 3 trases tehniskie risinājumi.

2009.gada janvārī Ziemeļu koridora projekta tehniskais eksperts Ltd. „AECOM” sagatavoja neatkarīgu pārskatu un ekspertu atzinumu par Ziemeļu koridora IVN un 2009. gada 25.martā sniedza eksperta atzinumu par Ziemeļu koridora 2.posma skiču projekta aktuālajiem materiāliem, atzīstot 3. trases novietojuma risinājumu kā vispiemērotāko tālākai virzībai.

2010.gada 18.jūnijā Vides pārraudzības valsts birojs sniedza atzinumu par Ziemeļu koridora 2. posma IVN noslēguma ziņojumā ietvertajiem trases novietojuma variantiem. Saskaņā ar atzinumu no ietekmes uz vidi aspekta par vispiemērotāko tika atzīts 1. trases novietojuma risinājums. Kā nākamais piemērotākais tika minēts 3. trases risinājums, bet par visnepiemērotāko tika atzīts 2. trases risinājums, kura realizācijas gadījumā tiktu visvairāk ietekmētas teritorijas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, kā arī tika prognozēta vislielākā ietekme uz apkārtējo vidi un iedzīvotājiem.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu, kā arī sabiedriskās apspriešanas laikā iegūtajiem priekšlikumiem un Ziemeļu koridora projekta tehniskā eksperta Ltd. „AECOM” atzinumu - Rīgas dome 2010. gada 6. jūlijā pieņēma lēmumu par paredzētās darbības „Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei (Vairoga iela) būvniecība” akceptēšanu, paredzot 3. piedāvātā Ziemeļu koridora 2. posma novietojuma varianta būvniecību.

Rīgas domes lēmums apskatāms šeit

Īpašumi

Izmaksas

Basler Hofmann veiktās izmaksu aplēses 2009*. gada cenās, milj. LVL, bez PVN

* - būvizmaksas aprēķinātas atbilstoši tirgus situācijai Latvijā pēc 2009. gada cenām. Aprēķini veikti ņemot vērā virsizmaksas un peļņa.
** - pie projekta realizācijas izmaksām ir pieskaitītas objekta būvniecības, nekustamo īpašumu iegādes/iegūšanas, projektēšanas, būvuzraudzības, neparedzēto būvniecības darbu un autoruzraudzības izmaksas;
*** Apsaimniekošanas izmaksas dotas 23 gadu periodam – paredzamā publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikam.

Projektēšanas darbu hronoloģija

• 2006.gada 24.jūlijs – 31.augusts –Ziemeļu koridora 2.posma – automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
• 2006.gada 10.augusts - 31.augusts Ziemeļu koridora 2.posma – automaģistrāles no Vairoga ielas līdz Daugavgrīvas ielai paredzētās būvniecības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana.
• 2006.gada 5.decembris – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2008.gada 21.februāris – tiek noslēgts līgums ar SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” par IVN darba ziņojuma izstrādi Ziemeļu koridora 2.posmam.
• 2007.gada 25.jūnijs – tiek noslēgts līgums ar „Basler & Hofmann Deutschland GmbH” par skiču projekta izstrādi.
• 2009.gada janvāris –Ziemeļu koridora projekta tehniskais eksperts Ltd „AECOM” sagatavo neatkarīgu pārskatu un ekspertu atzinumu par Rīgas Ziemeļu transporta koridora IVN.
• 2009.gada 17.decembris – 2010.gada 27.janvāris – IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
• 2010.gada 18.jūnijs – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu noslēdzas IVN procedūra.
• 2010.gada 06.jūnijs – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 2.posma ģenerālvariantu. Balstoties uz šo lēmumu skiču projekts tiek izstrādāts trešajam alternatīvajam variantam. Tomēr, ņemot vērā, ka šī ģenerālvarianta apstiprināšanas gaitā tika uzdoti daudzi jautājumi tieši par Daugavas šķērsojuma tehniskajiem risinājumiem un izmaksām, tika nonākts pie secinājuma apzināt vēl neizpētītas Daugavas šķērsojuma alternatīvas, kuras būtu saprātīgi padziļināti analizēt ar mērķi samazināt Daugavas šķērsojuma būvniecības izmaksas.
• 2010.gada 08.septembris – Ziemeļu koridora projekta Vadības komitejā tika prezentēts pārskats par potenciālajām Daugavas Ziemeļu šķērsojuma alternatīvām. Pamatojoties uz šī pārskata rekomendācijām, Ziemeļu koridora projekta Vadības komiteja uzdod Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam uzsākt skiču projekta izstrādi tieši Daugavas Ziemeļu šķērsojuma iegremdētā tuneļa versijai, kas vērtējama kā vienīgā racionālā alternatīva jau analizētajām urbtā tuneļa un augstā tilta versijām. Citas alternatīvas, piemēram, paceļamais un atveramais tilts, nav uzskatamās par racionālām, jo paceļamo tiltu samērā nelielais augstums un atveramo tiltu laiduma ierobežojums, kā arī regulārais transporta plūsmas pārtraukums pāri šādu konstrukcijas tiltiem, neatbilst izvirzītajām šķērsojuma prasībām..
• 2010.gada 20.decembris – Rīgas dome saņem izstrādātu un ar atbildīgajām institūcijām saskaņotu skiču projektu, kurā detalizēti izstrādāts trases tehniskais risinājums atbilstoši 2010.gada 06.jūnija Rīgas domes lēmumam par ģenerālvariantu.
• 2010.gada decembris - rekomendācija par labu Daugavas Ziemeļu šķērsojuma tehniskajam risinājumam kā iegremdētajam tunelim (prognozējot tā potenciāli lētākas izmaksas salīdzinājumā ar augstu tiltu) izriet no apstiprinātā Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna.
• 2010.gada 28.decembris – noslēgts līgums ar OOO „Mostovoje bjuro” par tehniskās specifikācijas, projektēšanas uzdevuma Daugavas Ziemeļu šķērsojuma (Ziemeļu koridora 2.posma daļas no Daugavgrīvas ielas līdz Ganību dambim) iegremdētā tuneļa versijas skiču projekta izstrādei sagatavošanu.

Ziemeļu koridora 2.posma skiču projekts ir pieejams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības un attīstības direkcijā.

Uz sākumu