en  lv  ru   
 2.posms

 

1.variants - Garais tunelis
2.variants - Estakāde / augstais tilts
3.variants - Tunelis / augstais tilts
Galvenie skaitliskie parametri
Ietekme uz vidi un īpašumiem
Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma variantu ietekmes vērtējums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posms (centrālais posms) sākas 1449 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas (3.posma noslēguma punkts), šķērso Daugavu un Rīgas centra ziemeļu daļu un noslēdzas pie Austrumu maģistrāles (Gustava Zemgala gatves) centrālās ass.

Laika posmā no 2009.gada 17. decembra līdz 2010.gada 27.janvārim notika 2.posma ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 3 trases tehniskie risinājumi.

 

1.variants - Garais tunelis
Tuneļa sākums 400 m uz rietumiem no Daugavgrīvas ielas. Tunelis šķērso Daugavu ziemeļos no "Cemex" teritorijas, turpinoties labajā krastā zem Rīgas tirdzniecības ostas teritorijas, šķērso Ganību dambi starp Lugažu un Rankas ielām un tālāk virzās zem Bukultu ielas. Aiz Duntes ielas šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju, dzelzceļu un Miķeļa kapu dienvidu daļu. Tālāk trase turpinās zem Gaujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei. Tunelim izbrauktuves-iebrauktuves trīs vietās - krustojumā ar Daugavgrīvas ielu, projektēto Eksporta ielu un Gustava Zemgala gatvi.
Karti skatīt šeit.

1.varianta plusi un mīnusi


Plusi:
  • Nav trokšņa piesārņojuma problēmas, samazināta gaisa piesārņojuma problēma;
  • Mazākā ietekme uz apkaimi būvniecības laikā;
  • Pēc uzbūvēšanas vairs neskar un netraucē vietējo ielu tīklu, jo atrodas pazemē;
  • Mazākā vizuālā ietekme.

Mīnusi:

  • Par vienu krustojumu mazāk - nav krustojuma pie Duntes ielas;
  • Ugunsgrēks tunelī izraisītu milzu problēmas;
  • Ietekme uz gruntsūdeņu un, iespējams, artēzisko ūdeņu plūsmām, ar to saistītie izskalojumu un grunts sēšanās riski;
  • Augsts būvniecības risks – piem., grunts sēšanās tuneļa izbūves laikā;
  • Ilgākais būvniecības laiks – no 5 gadiem un 6 mēnešiem (3 tuneļa būvniecības mašīnas) līdz pat 7 gadiem un 9 mēnešiem (viena tuneļa būvniecības mašīna);
  • Grūti darbu dalīt etapos.

 

2.variants - Estakāde / augstais tilts
Tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija – 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums virs Daugavas un tās abos krastos līdz Ganību dambim austrumos sakrīt ar tuneļa novietojumu 1.variantā. Tālāk tilts šķērso Ganību dambi, dzelzceļu un Skanstes ielas rajonā pāriet estakādē. Estakāde virzās pa Skanstes ielu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, tad pa Upes ielu līdz Miera ielai. Tālāk tiek rekonstruēts Gaujas ielas dzelzceļa pārvads un estakāde beidzas Gaujas ielā aiz Aizsaules ielas. No šī punkta līdz Gustava Zemgala gatvei trase ir zemes līmenī. Tiltam divas nobrauktuves-uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas ielu un projektēto Eksporta ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai - 55 metri. Estakādes posmam trīs nobrauktuves-uzbrauktuves krustojumos ar Skanstes, Miera ielām un Gustava Zemgala gatvi. Maksimālais estakādes augstums virs zemes - 15,5 metri.
Karti skatīt šeit.

2. varianta plusi un mīnusi


Plusi:
  • Krustojums ar Skanstes ielu – labs risinājums kontekstā ar varbūtējo Hanzas šķērsojumu;
  • Mazākie būvniecības riski, jo nav tuneļu būves radīto grunts sēšanās risku;
  • Salīdzinoši mazākā iejaukšanās gruntsūdeņu režīmā;
  • Labākās iespējas darbu dalīt etapos;
  • Ātrākais būvniecības laiks – ap 3 gadi un 9 mēneši.

Mīnusi:

  • Lielākais nojaucamo dzīvojamo ēku skaits;
  • Lielākais skaņas un gaisa piesārņojums;
  • Lielākā ietekme no vizuālā viedokļa;
  • Pēc uzbūvēšanas – lielākais vietējās satiksmes apgrūtinājums;
  • Būvniecības laikā ilgstoši pārtraukta 11.tramvaja satiksme, kas jāaizstāj ar citiem transporta līdzekļiem citos maršrutos. Pārtraukta satiksme pār Brasas tiltu, pa Upes ielu, ilgstoša būvniecības darbu ietekme uz apkārtējiem iedzīvotājiem;
  • Pēc uzbūvēšanas - krasi pieaug satiksmes noslogojums Skanstes ielas rajonā;
  • Asākie līkumi = zemāks ātrums, lielāks satiksmes negadījumu risks;
  • Gar kapiem vieta tikai vienām tramvaja sliedēm;
  • Veicina pilsētas sadrumstalotību;
  • Lielākā satiksmes drošības atkarība no laika apstākļiem;
  • Būve aizņem vislielāko platību – t.sk. platībai zem estakādes grūti rast pielietojumu;
  • Aptaujā – iedzīvotāju vismazāk atbalstītais variants.

 

3.variants - Tunelis / augstais tilts
Tilta uzbērums sākas 1450 metrus un konstrukcija – 880 metrus rietumos no Daugavgrīvas ielas. Tilta novietojums tāds pats kā 2.variantā. Tilta konstrukcija beidzas 440 metrus austrumos no Ganību dambja (kopgarums 3063 m) un tālāk trase virzās pa Bukultu ielu. 200 metrus rietumos no Duntes ielas sākas tunelis, kas virzās zem Bukultu ielas, šķērso Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas teritoriju un Miķeļa kapu dienvidu daļu, brauktuves līmenim sasniedzot 21,3 metru dziļumu zem zemes līmeņa. Tālāk tunelis virzās zem Gaujas ielas, zem Gustava Zemgala gatves satiksmes pārvada un beidzas 630 metrus austrumos no tā zem Ķīšezera ielas (Ziemeļu koridora 1.posma daļa). Tiltam divas nobrauktuves - uzbrauktuves krustojumos ar Daugavgrīvas un projektējamo Eksporta ielu. Tunelim divas iebrauktuves - izbrauktuves krustojumā ar Duntes ielu un Gustava Zemgala gatvi. Zemes līmenī trasei iespējams krustojums ar Sāremas ielu. Augstums no Daugavas līmeņa līdz tilta konstrukcijai - 55 metri.
Karti skatīt šeit

3. varianta plusi un mīnusi


Plusi:
  • Visefektīvāk atslogos satiksmi Rīgā;
  • Nevienā vērtējuma kategorijā variants nav atzīts par sliktāko no trim variantiem;
  • Aptaujā – iedzīvotāju visvairāk atbalstītais variants.

Mīnusi:

  • Sensitīva iedzīvotāju attieksme pret tuneli zem kapiem.

 

Galvenie skaitliskie parametri

Trases parametri

 

 1.variants – Garais tunelis

 2.variants – Estakāde/ augstais tilts

 3.variants – Tunelis/ augstais tilts


Trases garums no sākumpunkta līdz Gustava Zemgala gatves asij, m

6 490

6 780

6 490

Automaģistrāles un vispārīgas lietošanas BI kategorijas ceļa garums, m

6 490

6 780

6 490

Inženiertehniskās būves

Tilta garums, m

nav

3 250

3 063

Estakādes garums, m

nav

2 500

nav

Tuneļa garums, m

5 770

nav

2 094

Pieslēgumi pilsētas maģistrālajām ielām, skaits

3

5

4

Braukšanas joslu skaits

3+3

3+3

3+3

Gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta kustības nodrošinājums

Pa paralēlajām un blakus esošajām ielām

Pa paralēlajām un blakus esošajām ielām

Pa paralēlajām un blakus esošajām ielām

Projektētais / maksimālais pieļaujamais braukšanas ātrums trasē, km/h

80

80 uz estakādes / 100 uz tilta

80 tunelī / 100 uz tilta

Nodrošināta piekļuve visiem nekustamajiem īpašumiem

Vai trases izbūve iespējama vairākās kārtās?

Būvniecības ilgums

5 gadi 6 mēneši līdz 7 gadi 9 mēneši – atkarībā no tuneļa būvniecībā iesaistītās tehnikas daudzuma

3 gadi 6 mēneši līdz 4 gadi

4 gadi 6 mēneši līdz 5 gadi 9 mēneši – atkarībā no tuneļa būvniecībā iesaistītās tehnikas daudzuma

Būvmateriāli

 

1.variants – Garais tunelis

2.variants – Estakāde/ augstais tilts

3.variants – Tunelis/ augstais tilts


Asfaltbetons (t)

167 550

140 217

159 500

Betons (m3)

1 525 000

518 000

1 003 000

Tērauda stiegrojums (t)

200 000

87 000

146 000

Metāla konstrukcijas (t)

76 000

12 000

50 400


Ietekme uz vidi un īpašumiem

Ietekme uz vidi

 

1.variants – Garais tunelis

2.variants – Estakāde/ augstais tilts

3.variants – Tunelis/ augstais tilts


Trokšņu līmenis ārpus trases robežām pēc prettrokšņu ekrānu uzstādīšanas

Salīdzinoši viszemākais, paaugstināts trokšņu līmenis tikai pie Daugavgrīvas ielas, Eksporta ielas un Gustava Zemgala gatves krustojumiem

Salīdzinoši visaugstākais, nedaudz paaugstināts trokšņu līmenis gar visu trasi, vairāk paaugstināts trokšņu līmenis Skanstes ielas rajonā un Gustava Zemgala gatves krustojuma apkaimē

Salīdzinoši augstāks, kā 1.variantam un zemāks, kā 2.variantam. Paaugstināts trokšņu līmenis pie Daugavgrīvas ielas un Gustava Zemgala gatves krustojumiem, gar Bukultu ielu.

Gaisa piesārņojums, slāpekļa dioksīda (NO2) piemērs

Tuneļa posmā piesārņojums virszemē nemainās, taču pie tuneļa izbrauktuvēm - iebrauktuvēm paaugstināta koncentrācija

Neliels koncentrācijas pieaugums salīdzinoši lielā platībā visā posma garumā

Tuneļa posmā piesārņojums virszemē nemainās, taču pie tuneļa izbrauktuvēm - iebrauktuvēm paaugstināta koncentrācija

Iespējas iekļaut gaisa piesārņojumu samazinošus tehniskos risinājumus

Jā - pie tuneļa ieejām - izejām un ventilācijas šahtām

Jā - pie tuneļa ieejām - izejām

Šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas

Ietekme uz kultūras pieminekļiem

Nav

Ieiet Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā

Nav

Ietekme uz ekoloģisko situāciju Daugavā

Būvdarbu laikā

Nav

Nav

Nav

Ekspluatācijas laikā

Nav

Nav

Nav

Ietekme uz pazemes ūdeņu režīmu

Būvdarbu laikā

Būtiska, jāveic apkārtējo būvju monitorings

Nebūtiska

Nav īpaši būtiska

Ekspluatācijas laikā

Iespējama, jāturpina apkārtējo būvju monitorings

Nav

Nav īpaši būtiska

Ietekme uz ainavu

Neliela - tikai noslēguma posmos

Būtiska visā garumā, jo īpaši Daugavas šķērsojuma gadījumā

Daugavas šķērsojuma vietā - būtiska

Īpašumi

 

1.variants – Garais tunelis

2.variants – Estakāde/ augstais tilts

3.variants – Tunelis/ augstais tilts


Atsavināmo zemes gabalu vai to daļu skaits

16

29

12

Atsavināmo zemes gabalu vai to daļu platība m2

29 161

40 470

18 555

Nojaucamo nedzīvojamo ēku skaits

43

45

39

Nojaucamo dzīvojamo ēku skaits

2

13

2


Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2.posma variantu ietekmes vērtējums

Trases variantus salīdzināja skiču projektētājs „Basler&Hofmann” (Vācija) un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādātājs „ELLE” (Latvija).

„Basler&Hofmann” vērtējums
Vērtēti 22 kritēriji, tos sadalot trīs grupās. Katram kritērijam ir piešķirts svars. Katrs variants izvērtēts, katrā kritērijā tam piešķirot balles no 1 līdz 5. Iegūtās balles tiek reizinātas ar kritērija svaru un iegūtais rezultāts pa variantiem summēts. Jo lielāka punktu summa (maksimāli iespējami 5,00 punkti), jo variants vērtējams kā labāks.

 

 

Garais tunelis

Estakāde /augstais tilts

Tunelis/ augstais tilts

a

Ietekme uz sabiedrību

1,29

0,91

1,34

b

Ietekme uz vidi

1,37

0,56

0,95

c

Ietekme uz kopējo ekonomisko situāciju, neņemot vērā paša projekta izmaksas

1,03

1,16

1,45

 

Kopā:

3,69

2,63

3,74

„ELLE” vērtējums
Vērtēti 26 kritēriji, tos sadalot 6 grupās. Katram kritērijam ir piešķirts svars. Katrs variants izvērtēts, katrā kritērijā tam piešķirot balles no 1 līdz 5. Iegūtās balles tiek reizinātas ar kritērija svaru un iegūtais rezultāts pa variantiem summēts. Jo lielāka punktu summa (maksimāli iespējami 5,00 punkti), jo variants vērtējams kā labāks.

 

 

Garais tunelis

Estakāde /augstais tilts

Tunelis/ augstais tilts

a

Satiksmes organizācija, atbilstības Rīgas plāniem

0,405

0,27

0,375

b

Ietekme uz hidroloģiskajiem/ģeoloģiskajiem procesiem

0,445

0,475

0,405

c

Piesārņojums

0,63

0,355

0,485

d

Ietekme uz dabu/ainavu

0,59

0,27

0,41

e

Ietekme uz iedzīvotājiem, kultūras mantojumu

0,58

0,38

0,455

f

Ietekme būvniecības laikā

0,42

0,38

0,42

 

Kopā:

3,07

2,13

2,55

 Print   
  

 Print