3. un 4. posma pārskata kartes un vizualizācijas.

Novietojums
Detalizēts novietojuma apraksts
Ģenerālvarianta plusi un mīnusi
Galvenie tehniskie parametri
Sabiedrības viedoklis
Ģenerālvarianta izvēles pamatojums
Nekustamie īpašumi
Izmaksas
Ekonomiskā novērtējuma rezultāti
Projektēšanas darbu hronoloģija

Novietojums

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4.posma novietojuma apstiprinātais ģenerālvarinats sākas pie Daugavgrīvas ielas un beidzas plānotāā ceļu mezglā pie Priedaines, kur paredzēts autoceļa Rīga – Ventspils un Ziemeļu koridora savienojums. Ziemeļu koridora 3. posma trase virzās pa Rīgas administratīvo teritoriju, savukārt 4. posms šķērso Babītes un Jūrmalas administratīvo teritoriju.

Ģenerālvarianta izvēles pamatojumu skatīt šeit

Detalizēts novietojuma apraksts

Ziemeļu koridora 3. un 4.posma izvēlētā ģenerālvarianta trase rietumu daļa virzās pa esošo autoceļu A10 (Rīgas – Jūrmalas šoseja) līdz ceļu mezglam ar autoceļu A5 (Salaspils – Babīte, Rīgas apvedceļš). Līdz autoceļu A5 un A10 ceļu mezglam izvēlētais ģenerālvariants neparedz veikt Rīgas - Jūrmalas šosejas rekonstrukciju, taču esošo autoceļu A5 un A10 ceļu mezglu pārbūve ir iekļauta projektā.

Autoceļu A5 / A10 ceļu mezglā trase pagriežas Babītes virzienā un pāri Rīgas – Tukuma dzelzceļa līnijai turpinās pa esošo autoceļu A5 līdz tā pagriezienam uz Babīti. Šeit plānots jaunās trases ceļu mezgls ar autoceļu A5. Šo autoceļa A5 posmu ir paredzēts nedaudz paplašināt.

Tālāk Ziemeļu koridora trase turpinās Babītes novada teritorijā pa jaunbūvētu trasi Saulīšciema virzienā. Šeit trase novietota starp ūdens attīrīšanas stacijas „Daugavgrīva” dūņu laukiem un Hapaka grāvi. Tālāk austrumos, lai trasi pēc iespējas atvirzītu no esošās un perspektīvās apbūves, tā virzās pa Jūrmalas pilsētas dabas teritorijām (pārsvarā mežu teritorijām).

Rīgas pilsētas teritorijā trase atrodas tai atvēlēto sarkano līniju robežās – tā šķērso Spilves poldera pļavas ziemeļos no Kleistiem. Ar Kleistu ielu Ziemeļu koridora tiek savienots ar daudzlīmeņu ceļu mezglu. Tālāk austrumos plānots trases divlīmeņu šķērsojums pāri dzelzceļa līnijai Zasulauks – Bolderāja, aptuveni 500 m tālāk austrumos, Rātsupes mazdārziņu teritorijā 3.posms noslēdzas un sākas Ziemeļu koridora 2.posms.

Ģenerālvarianta plusi un mīnusi

Plusi	Mīnusi
salīdzinoši vismazākā negatīvā ietekme uz plānotā autoceļa apkaimes iedzīvotājiem, iestādēm un būvēm gan objekta būvniecības, gan ekspluatācijas periodā vislielākais sabiedrības atbalsts augstākais novērtējums ekspertu vērtējumā nav nepieciešams nojaukt nevienu ēku skaitliski šķērso vismazāk nekustamos īpašumus atbilstība visu iesaistīto pašvaldību teritoriju plānojumiem	salīdzinoši lielas būvizmaksas trase vairākos posmos (Spilves pļavas un teritorija pie Spilves poldera sūkņu stacijas), šķērso teritorijas ar autoceļu būvniecībai ļoti nepiemērotiem apstākļiem(hidroloģija un ģeoloģija), kurās nepieciešami apjomīgi inženiertehniskās sagatavošanas darbi

 

Galvenie tehniskie parametri

		Ģenerālvariants
Ceļa kategorija		A1 kategorijas ātrsatiksmes autoceļš un B kategorijas Rīgas pilsētas iela
Ceļa funkcija		Galvenais savienojums. Nodrošināt sakarus starp valsts galvenajiem centriem. (A1 kategorijas autoceļa posmā) Uzņemt pilsētas starprajonu un tranzīta autotransporta plūsmas un izvadīt tās uz ārējo lielceļu un maģistrāļu tīklu. (B kategorijas ielas posmā)
Aprēķina un projektētais ātrums, km/h		110
Trases kopējais garums, km		14.400
No jauna izbūvējamo trases posmu garums, km		10.691
Vietējo ceļu tīkla garums (neskaitot ceļumezglus), km		4.87
Paredzētais ceļumezglu skaits		3
Prognozētā satiksmes intensitāte 2041.g. (3. vai 3b. scenārijs), trl./24h	1.sekcija	55 528
	2.sekcija	61 276
	3.sekcija	56 145
	4.sekcija	56 145
	5.sekcija	74 687
Paredzētais autoceļa klātnes platums un braukšanas joslu skaits	1.sekcija	32, 3+3(esošais autoceļa A10 posms Priedaine – Babīte)
	2.sekcija	NP29.5, 2+2
	3.sekcija	NP29.5, 2+2
	4.sekcija	NP35.5, 2+2
	5.sekcija	NP33, 3+3
Ietekme uz satiksmes plūsmu un drošību Rīgas pilsētā un pierīgā		Ievērojami uzlabos satiksmes plūsmu un samazinās CSNg skaitu esošajā ceļu un ielu tīklā.
Ietekme uz satiksmes organizēšanu trasei pieguļošajā teritorijā		Paredzama vietējās satiksmes organizēšanās uzlabošanās, uzlabota piekļuve maģistrālēm un lielceļiem, piekļuve tiks nodrošināta visiem nekustamajiem īpašumiem
Gājēju un velosipēdistu satiksmes organizēšana		Gar vietējās nozīmes ielām un ceļiem, pa gājēju tiltiem un tuneļiem
Sabiedriskā transporta kustības organizēšana		Lēngaitas sabiedriskais transports pa vietējās nozīmes ielām un ceļiem, ātrgaitas arī pa pamattrasi, pieturvietas uz pamattrases nav paredzētas
Ietekme uz ainavu kvalitāti		Dabisko ainavu kvalitāte pasliktināsies, degradēto uzlabosies
Ietekme uz kultūras pieminekļiem		Šķērso Kleistu muižas apbūves un potenciālā kultūras pieminekļa – Latvijas atbrīvošanas kara kauju vietas pie Vīķu kroga mājām aizsargzonu. Pieminekļi netiek skarti.
Tehnoloģiski sarežģītas būvdarbu veikšanas vietas		Meliorēto Spilves pļavu un Hapaka grāvja šķērsošana pie Spilves poldera sūkņu stacijas
Sabiedrības atbalsts (pēc IVN darba ziņojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātiem)		Atbalsta pārliecinoši lielākā sabiedrības daļa (88.7%)

Sabiedrības viedoklis

2010.gadā no 7.maija līdz 7.jūnijam sabiedriskajai apspriešanai tika nodots IVN darba ziņojums, kuru sagatavoja SIA „Eiroprojekts”, un kurš ir izstrādāts pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2007. gada 4. jūlijā pieņemto lēmumu.

Sabiedriskās apspriešanas ietvaros tika organizētas 3 sapulces – Rīgā, Jūrmalā un Babītes novadā, kā arī iedzīvotājiem bija iespēja rakstiski aizpildīt un iesniegt atsauksmju anketas.

Sabiedriskās apspriešanas procesā iedzīvotāji piedalījās ļoti aktīvi:

• 3 sabiedriskās apspriešanas sapulcēs piedalījās  117 dalībnieki;
• tika saņemtas 12 vēstules, vairāki informatīvie zvani un e-pasti;
• tika saņemtas 406 atsauksmju anketas.

Rakstiskos priekšlikumos tika izteikts pārliecinošs atbalsts piedāvātajam 2.variantam (88,7% atbildējušo).

Plašāka informācija par minētās sabiedriskās apspriešanas rezultātiem apskatāma šeit.

 

Ģenerālvarianta izvēles pamatojums

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par Ziemeļu koridora 3. un 4.posma ģeneralvariantu sabiedrības un institūciju izvērtējumam tika piedāvāti trīs alternatīvie novietojuma varianti, kuri apskatāmi šeit.

2007. gada 25. jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments iesniedza Vides pārraudzības valsts birojā iesniegumu par Ziemeļu koridora 3. un 4.posma projektēšanu.

2007. gada 4. jūlijā tika pieņemts lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk tekstā – IVN) piemērošanu paredzētajai automaģistrāles būvniecībai posmā no autoceļa A5 un A10 krustojuma līdz Daugavgrīvas ielai.

Laika posmā no 2007.gada 16.jūlija līdz 20.augustam notika paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana un vienlaicīgi norisinājās arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

2007. gada 29. oktobrī Vides pārraudzības valsts birojs izdeva IVN programmu.

Laika posmā no 2010.gada 7.maija līdz 7.jūnijam notika Ziemeļu koridora 3. un 4.posma IVN darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana. Tās ietvaros tika organizētas arī 3 sabiedriskās apspriešanas sapulces – Rīgā (Rīgas pilsētas domē), Jūrmalā (Jūrmalas pilsētas domē) un Babītes novadā (Babītes vidusskolas zālē). Sabiedriskajai apspriešanai tika piedāvāti 3 trases tehniskie risinājumi, 2.variantam Rīgas pilsētas teritorijā piedāvājot arī apakšvariantu.

2011.gada 17.janvārī Vides pārraudzības valsts birojs sniedza atzinumu par Ziemeļu koridora 3. un 4.posma IVN noslēguma ziņojumā ietvertajiem trases novietojuma variantiem. Saskaņā ar atzinumu, izslēdzoši faktori no ietekmes uz vidi aspekta nav konstatēti nevienam no piedāvātajiem variantiem.

Ziemeļu koridora 3. un 4.posma trases projektētājs AS „Ceļuprojekts” rekomendēja kā ģenerālvariantu virzīt trases novietojuma 2.variantu. Kā būtiskākos plusus šim novietojuma variantam norādot tā salīdzinoši mazo ietekmi uz Ziemeļu koridora 3. un 4.posma apkaimes iedzīvotājiem un apbūvi.

Latvijas Valsts ceļi Tehniskās komisijas lēmums sakrīt ar trases projektētāja AS „Ceļuprojekts” rekomendācijām, t.i. akceptēt 2. piedāvāto trases variantu.

Iedzīvotāji arī atbalstīja trases novietojuma 2.variantu (88,7% no 406 atsauksmju anketām).

Babītes novada pašvaldības dome 2011.gada 26.janvārī, bet Jūrmalas pilsētas dome 2011.gada 27.janvārī pieņēma lēmumu atbalstīt 2. piedāvātā trases varianta būvniecības projekta tālāku virzību. Rīgas dome līdzvērtīgu lēmumu pieņēma 2011. gada 1.martā, paredzot tieši tā paša 2.piedāvātā trases varianta būvniecības projekta turpmāku izstrādi. Tas nozīmē, ka ir panākts visu 3 projektā iesaistīto vietējo pašvaldību vienots redzējums par optimālo plānotās trases novietojumu, un projekta izstrāde var tikt turpināta pilna skiču projekta apjomā.

Rīgas, Babītes un Jūrmalas domes lēmumi apskatāmi šeit

Nekustamie īpašumi

Summārais vērtējums par ietekmes uz vidi faktoriem skatīt šeit

Izmaksas

AS „Ceļuprojekts” veiktās izmaksu aplēses 2009*. gada cenās, milj. LVL, bez PVN

* - būvizmaksas aprēķinātas atbilstoši Latvijas tirgus 2009. gada cenām, taču ir ievērtētas tās izmaksas (piem. virsizmaksas, peļņa) ko patreizējā krīzes situācijā būvuzņēmēji uz laiku ir samazinājuši. Projekta turpmākās izstrādes gaitā izmaksas tiks precizētas;
** - pie projekta realizācijas izmaksām ir pieskaitītas objekta būvniecības, nekustamo īpašumu iegūšanas, projektēšanas, būvuzraudzības, neparedzēto būvniecības darbu un autoruzraudzības izmaksas;
*** - ekspluatācijas izmaksas dotas 27 gadu ilgam periodam – ekonomisko aprēķinu periodam (2015 – 2041. gadam).

Ekonomiskā novērtējuma rezultāti

* - vispārējie ekonomiskie aprēķini rāda, ka projekts ir ekonomiski efektīvs, ja IRR>8%.

Projektēšanas darbu hronoloģija

• 2007.gada 16.jūlijs – 20.augusts - Ziemeļu koridora 3. un 4. posma paredzētās būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana un vienlaicīgi norisinājās arī būvniecības ieceres publiskā apspriešana.
• 2007.gada 17.oktobris – Babītes novada pašvaldības dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2007.gada 23.oktobris – Rīgas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2007.gada 20.decembris – Jūrmalas pilsētas dome pieņem lēmumu, ar kuru tiek akceptēta būvniecības iecere.
• 2009.gada 29.jūlijs – tiek noslēgts līgums ar AS „Ceļuprojekts” par skiču projekta un ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi Ziemeļu koridora 3. un 4.posmam.
• 2010.gada 07.maijs – 07.jūnijs – ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
• 2011.gada 17.janvāris – ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par sagatavoto Ziemeļu koridora 3. un 4.posma ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu noslēdzas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
• 2011.gada 26.janvāris – Babītes novada pašvaldības dome pieņem lēmumu atbalstīt Ziemeļu koridora 3. un 4.posma otro alternatīvo variantu.
• 2011.gada 27.janvāris – Jūrmalas pilsētas dome pieņem lēmumu atbalstīt Ziemeļu koridora 3. un 4.posma otro alternatīvo variantu.

• 2011.gada 01.marts – Rīgas dome pieņem lēmumu par Ziemeļu koridora 3 un 4.posma ģenerālvariantu (otro alternatīvo variantu). Balstoties uz šo lēmumu skiču projekts tiks izstrādāts otrajam alternatīvajam variantam.

 

Uz sākumu