Pamatojums un mērķis

Projekts ir svarīgs ne tikai Rīgai un Rīgas reģionam, bet arī Latvijas valstij un Eiropas Savienībai.

Rīgas pilsētas līmenis

Pašvaldības jeb Rīgas pilsētas līmenī tiešs atbalsts Ziemeļu koridora projekta attīstībai ir deklarēts visos trijos galvenajos Rīgas pilsētas ilgtermiņa plānošanas dokumentos – Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam, Rīgas attīstības programmā 2006.–2012.gadam un Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam.

Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz 2025.gadam, kas ir pamats citiem attīstības un teritorijas plānošanas dokumentiem Rīgā, definēti 17 mērķi, no kuriem vismaz 7 mērķi ir tieši saistāmi ar Ziemeļu koridora projekta attīstību (gan ieguvumiem no projekta, gan tā ieviešanas procesu):

Prioritārais mērķis Nr.2 – Uz Austrumu-Rietumu saikni balstīta ekonomikas attīstība;
Prioritārais mērķis Nr.3 – Dzīve pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem (apkaimēm);
Mērķis Nr.11 – Daudzveidīga un augoša ekonomika;
Mērķis Nr.12 – Partnerīga ekonomika;
Mērķis Nr.13 – Ērti un ātri sasniedzama pilsēta;
Mērķis Nr.14 – Tīra un zaļa pilsēta;
Mērķis Nr.15 – Droša pilsētvide.

Rīgas attīstības programmā 2006.–2012.gadam, kas detalizē ilgtermiņa attīstības stratēģijā noteiktos mērķus un uzdevumus, Ziemeļu koridora projekts ir pakārtots 13.mērķa 2.uzdevumam „Optimizēt un attīstīt pilsētas transporta infrastruktūru” zem programmas „Transporta infrastruktūras attīstības un uzlabošanas programma”.

Savukārt no saturiskā un tehnisko risinājumu viedokļa Ziemeļu koridors visplašāk tiek skatīts Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam, un jo īpaši Paskaidrojuma raksta 9.nodaļā „Transports – satiksmes infrastruktūra”. Šajā nodaļā plānotajam Ziemeļu koridoram tiek ierādīta ļoti nozīmīga loma gan pilsētas ielu struktūras pilnveidošanā, gan pārvietošanās ātruma un satiksmes infrastruktūras kapacitātes palielināšanā arvien pieaugošās satiksmes intensitātes apstākļos. Piemēram, teritorijas plānojumā tiek pausts skaidrs uzstādījums, ka „lai atslogotu pilsētas centrālo daļu no kravas transporta, svarīgi ir izveidot lielceļu tīklu, kurš nodrošinātu kravas transporta satiksmes iespējas bez ierobežojumiem. Pabeidzot perspektīvā lielceļu tīkla izbūvi , pilnībā tiks nodrošinātas kravas transporta vajadzības kā pilsētas iekšienē tā arī sasniegt vajadzīgos objektus (it sevišķi ostu) pa īsāko ceļu no pilsētas ārpuses.”

Rīgas teritorijas plānojumā tiek minēts, ka “pamatojoties uz jau veiktās transporta modelēšanas rezultātiem , normālā situācijā transporta kustības nodrošināšanai jau tagad ir nepieciešams veikt pētījumus par divu šķērsojumu būvniecību pāri Daugavai uz ziemeļiem no Vanšu tilta, jo tālākā perspektīvā transporta plūsmai ir izteikta tendence palielināties”. Attiecīgi šis teritorijas plānojums rosina attīstīt gan Ziemeļu šķērsojumu, gan Hanzas šķērsojumu, par prioritāti izvirzot Ziemeļu šķērsojumu kā daļu no Ziemeļu koridora.

Rīgas teritorijas plānojumā tiek rekomendēts paredzēt vietu Ziemeļu koridoram kā Via Baltica ievadam Rīgā, primāri pārrobežu un reģionālo sakaru nodrošināšanai. Šāda pieeja ir pamatota ar Rīgas īpašajiem apstākļiem, kad liela transporta plūsmas daļa ir saistīta ar pilsētas aglomerāciju un ir nepieciešams uzlabot piekļuvi Rīgas brīvostai, radot efektīvu alternatīvu jau pašreiz pārslogotajai vēsturiskajai pilsētas ielu struktūrai. Tādējādi samazināsies satiksmes sastrēgumi, ceļā patērētais laiks, uzlabosies gaisa kvalitāte un vienlaicīgi samazināsies arī kravu pārvadātāju izdevumi kravu transportēšanai (pateicoties raitākai transporta plūsmai) un pilsētas dienestu izdevumi ielu uzturēšanai (pateicoties mazākai kravas transporta radītajai slodzei uz ielas segumu).

Tālākai Rīgas lielceļu un maģistrāļu sistēmas attīstībai Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018.gadam rekomendē izbūvēt Ziemeļu maģistrāli , sadalot to trijos posmos:

Brīvības ielas dublieris no Via Baltica ievada Rīgā līdz Austrumu maģistrālei;
Brīvības ielas dubliera turpinājums ar Ziemeļu šķērsojumu pāri Daugavai;
Ziemeļu trases turpinājums Daugavas kreisajā krastā.

Lai palielinātu ieguvumus no Ziemeļu koridora tieši Rīgas pilsētas transporta sistēmas uzlabošanā, Rīgas teritorijas plānojumā tiek rekomendēts veidot vairākus Ziemeļu koridora pieslēgumus ne tikai pie lielceļiem, bet arī pie pilsētas maģistrālēm. Konkrēti risinājumi gan ir izskatāmi tālākajā Ziemeļu koridora projekta īstenošanas procesā.

Papildus jau iepriekšminētajiem apsvērumiem par transporta situācijas uzlabošanu Rīgā, Ziemeļu koridora attīstība Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018.gadam tiek ļoti cieši saistīta ar Rīgas perspektīvo plānojuma struktūru , jo Ziemeļu koridors tiek uztverts kā pamats attīstības sekmēšanai Rīgas ziemeļu daļā. Ap to vairākās vietās (Podragā, Vējzaķusalā, Čiekurkalnā) ir atļauta blīvas un intensīvas apbūves attīstība, revitalizējot degradētās teritorijas un veidojot jaunas dzīvojamās apkaimes. Neattīstot Ziemeļu koridoru šo teritoriju iecerētā attīstība visdrīzāk būs nesekmīga. Lai šādu situāciju nepieļautu, kardināli būtu jāpārstrādā pilsētas teritorijas plānojums, kas varētu izraisīt ļoti komplicētas juridiskās un finansiālās sekas.

Rīgas reģiona līmenis

Kopš 2007.gada spēkā esošais Rīgas plānošanas reģiona Telpiskais (teritorijas) plānojums definē reģiona līmeņa skatījumu tā teritorijas attīstības veicināšanai ar perspektīvu uz 20 gadiem.

Transporta attīstības jautājumi, starp kuriem ietverams arī Ziemeļu koridora projekts, tiek skatīti šī plānojuma sadaļā „Infrastruktūra un sasniedzamība”. Vairāki no šajā sadaļā izvirzītajiem mērķiem un to skaidrojumiem ir uzskatāmi par tiešu atbalstu Ziemeļu koridora projekta attīstībai. Piemēram, mērķis „Attīstīt vienotu ilgtspējīgu reģiona transporta sistēmu (uzlabojot autoceļu infrastruktūru, ceļu drošību, samazinot konflikta situācijas dažādu transporta veidu un gājēju starpā)”, „Uzlabot starptautisko sasniedzamību, lai Rīgas reģions kļūtu par vienu no galvenajiem Eiropas transporta mezgliem, starptautiski ērti, droši un ātri sasniedzamu, pasažieru un kravu plūsmu krustpunktu starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem (integrējot Rīgas reģiona transporta infrastruktūru Transeiropas transporta sistēmā, attīstot saiknes Austrumu virzienā, tā nodrošinot ātras un drošas transporta plūsmas Rietumu – Austrumu virzienā, veidojot pievadus starptautiskajām automaģistrālēm)”.

Bez iepriekšminētajiem vispārējiem transporta attīstības mērķiem Rīgas reģiona telpiskais plānojums lielu uzsvaru liek uz dzelzceļa un sabiedriskā transporta sistēmas pilnveidošanu, taču netiek piemirsti joprojām nepieciešamie uzlabojumi arī autoceļu infrastruktūrā. Tā rezultātā šī plānojuma apakšnodaļā „Autoceļu infrastruktūra un sasniedzamība” tiek pausts nepārprotams atbalsts arī Ziemeļu koridora projekta attīstības nepieciešamībai: „Reģiona plānojuma ietvaros tiek atbalstīti risinājumi, kas mazinātu sastrēgumus Rīgas pilsētā, tai skaitā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma un tā pievedceļu izveide. Ziemeļu šķērsojums un tā pievadi plānoti, lai uzlabotu Rīgas pilsētas satiksmi un novirzītu transporta kustību, tai skaitā tranzīta, no pilsētas centrālās daļas, kas savukārt mazinātu satiksmes sastrēgumus, uzlabotu transporta infrastruktūru Rīgas pilsētā, kā rezultātā arī Rīgas reģionā kopumā.”

Latvijas līmenis

Nacionālajā jeb Latvijas līmenī par vienu no galvenajiem plānošanas dokumentiem ir uzskatāms Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam, kas paredz vairākus uzdevumus un prioritātes attiecībā uz transporta infrastruktūras kā būtiskas veiksmīgas reģionālās attīstības faktora attīstību. Liela daļa šo uzdevumu tiešā veidā pauž atbalstu Ziemeļu projekta attīstības idejai, kā, piemēram:

nodrošināt kvalitatīvu un funkcionējošu Rīgas reģiona teritorijas plānojuma struktūru, kas garantē kvalitatīvus un pieejamus transporta pakalpojumus Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, kā arī valstij kopumā, veiksmīgi iekļaujot Rīgu Eiropas Savienības Transeiropas transporta tīklā;
nodrošināt starptautiskās transporta infrastruktūras intensīvu attīstību, tajā skaitā visu lielāko valsts nozīmes autoceļu, dzelzceļa infrastruktūras, ostu un lidostas modernizāciju;
attīstīt starptautisko, nacionālo, reģionālo un vietējo transporta tīklu savstarpējos savienojumus (loģistikas un faktiskos savienojumus);
veicināt sadarbību starp valsts un pašvaldību iestādēm proporcionālas un integrētas transporta sistēmas izveidē valstī;
dažādot transporta un loģistikas pakalpojumus, izveidojot integrētu un multimodālu nacionālo transporta sistēmu, kas spēj konkurēt Eiropas un globālo pakalpojumu tirgū;
izveidot Latviju par Āzijas un Eiropas tirdzniecības darījumu transporta un loģistikas centru.
pieprasījumam un finansiālajām iespējām atbilstoša komfortabla un droša satiksme valsts autoceļu tīklā;
pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu un efektīvu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē;
pastāvīgi augošs transporta un loģistikas pakalpojumu eksports, panākot tranzīta kravu apgrozījuma pieauguma dinamiku Latvijas ostās straujāku, nekā konkurējošo valstu ostās.

Lai īstenotu Latvijas nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam noteiktos uzdevumus un virzītos uz Transporta attīstības pamatnostādnēs definētajiem mērķiem, Latvijas republikas Ministru kabineta (turpmāk tekstā – Ministru kabinets) 2007.gada 20.decembra deklarācija par veicamajiem pasākumiem paredz, ka sadarbībā ar Rīgas domi realizējamā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma būvniecības uzsākšana un tā savienojums ar “Via Baltica” ir viena no galvenajām transporta sektora prioritātēm valstī. Tādējādi Ziemeļu koridora projekts pilnīgi noteikti ir uzskatāms par valstiskas nozīmes projektu, kas nodrošina virzību uz nacionālajā līmenī nospraustajiem mērķiem un uzdevumiem.

Eiropas Savienības līmenis

Viens no Ziemeļu koridora projekta stratēģiskajiem mērķiem ir radīt ērtu Rīgas pilsētas un Rīgas ostas abu krastu daļu pieslēgumu Latvijas valsts galveno autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam, tādējādi piešķirot šim projektam arī starptautisku nozīmi.

Šāds starptautisks skatījums uz Ziemeļu koridora projektu tiek oficiāli atbalstīts arī no Eiropas Savienības puses, par ko liecina arī no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla budžeta piešķirtais finansējums ar Ziemeļu koridora projekta sagatavošanu saistīto aktivitāšu finansēšanai EUR 18,6 miljonu apmērā, paredzot ES līdzfinansējumu 50% jeb EUR 9,3 miljonu apmērā:

programmas TEN-T 2005 ietvaros tiek finansēta Ziemeļu koridora projekta priekšizpēte EUR 7,6 miljonu apmērā, no šīs summas ES līdzfinansējums sastāda 50% jeb EUR 3,8 miljonus. Programmas ietvaros paredzētās aktivitātes ir 1. un 2.posma sagatavošana investīcijām (skiču projektu izstrāde, IVN, ģeoloģiskie pētījumi un hidroģeoloģiskā modelēšana), kā arī satiksmes un finanšu pētījumu veikšana Ziemeļu koridora projektam kopumā;
programmas TEN-T 2007 ietvaros tiek finansēti Ziemeļu koridora projekta priekšizpētes darbi EUR 11,0 miljonu apmērā, no šīs summas ES līdzfinansējums sastāda 50% jeb EUR 5,5 miljonus. Programmas ietvaros paredzētās aktivitātes ir 3. un 4.posma sagatavošana investīcijām (skiču projektu un IVN izstrāde) tehniskās, juridiskās un finanšu konsultācijas projekta sagatavošanai atbilstoši visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un konkursa dokumentācijas izstrāde projekta īstenotāja (privātā partnera) piesaistīšanai.

Mērķis – uzlabot Rīgas transporta infrastuktūras sistēmu, nodrošināt pilsētas, reģiona un valsts izaugsmes iespējas ilgetmiņā.

Uzdevumi:

radīt ērtu Rīgas ostas abu krastu daļu pieslēgumu Latvijas valsts autoceļu un Eiropas transporta komunikāciju (TEN-T) tīklam;
novirzīt autotransporta plūsmu, jo īpaši tranzīta kravu plūsmu, prom no Rīgas pilsētas vēsturiskā centra;

uzlabot pilsētā saikni pāri Daugavai, jo īpaši starp tās ziemeļu daļas apkaimēm;

radīt racionālu alternatīvu Rīgas apvedceļam A5, nodrošinot īsāku/ātrāku tranzīta satiksmi starp teritorijām austrumos un rietumos no Rīgas;

radīt katalizatoru straujākai Rīgas ziemeļu daļas attīstība

uzlabot vides kvalitāti pilsētā.