ziemelukoridors.lv


Rīgas labiekārtošanas un infrastruktūras uzlabošanas vārdā paredzēts pārbūvēt Rīgas centrāltirgu. Jau gadiem ilgi centrāltirgus ir bijis pircēju un tirgotāju pilns, un tādēļ arī viņi ir pelnījuši skaistu un uzlabotu tirgu, kā arī komfortablus apstākļus. Pavisam drīz jau šis centrāltirgus piedzīvos lielas pārmaiņas. Ir iecerēts teritoriju atjaunot un attīstīt, iecerēts sakārtot pagrabu, kas būs aptuveni 2 hektāru platībā. Tiks labiekārtota arī krastmala un Centrāltirgus iela. Rīdzinieki sola, ka pēc lielajām pārbūvēm centrāltirgus iekļausies Vecrīgas ainavā. Pašlaik centrāltirgus ārējam korpusam un pazemes telpām steidzami nepieciešama labiekārtošana, pārbūve, kā arī inženierkomunikācijas ir ļoti novecojušas un ir traģiskā stāvoklī. Visredzamākie centrāltirgus mīnusi ir nesakārtotā vide, kā arī stāvvietu trūkums tā teritorijā, kas pašlaik tiek risināti. Arī ir nepieciešama elektroinstalācija, apkures un kondicionēšanas sistēmas, kuras var pieskaitīt pie problēmu saraksta. Pašlaik telpās nav iespējams regulēt laika apstākļiem piemērotu temperatūru. Šis projekts ir izvirzīts par prioritāru Rīgas pašvaldības vārdā un ir iesniegts Eiropas Reģionālās attīstības fontā, lai tam piešķirtu līdzfinansējumu.

Nepieciešamie darbi

Plānots līdz 2020. gada pavasarim atjaunot vairākus paviljonu pagrabstāvus kā zivju, sakņu söka lån se, piena un gaļas, kā arī gastronomijas un to savienojošos tuneļus. Iecerēts pārbūvēt tirgus teritorijas kanāla malu Maskavas ielas, Prāgas ielas un Gogoļa ielas pusēs. Plānā arī minēta Centrāltirgus ielas un lietus ūdens kanalizāciju sistēmu pārbūve, kas atrodas uz Prāgas, Maskavas un Gogoļa ielas puses. Iecerēts arī realizēt kanālmalas transporta pārvietošanās zonas paplašināšanu tādā veidā nodrošinot gan velosipēdistu, gan gājēju kustību. Cerams tiks rekonstruēta Centrāltirgus iela, kā arī atjaunotas tramvaja pieturas, mainīts ceļa segums un veikti citi darbi.

Darbi sāksies ar šīs ielas labiekārtošanu, jo tiks iekārtota autostāvvieta, sadalītas gājēju pārvietošanās zonas, izveidota zaļā zona un nomainīts ceļa segums. Šis viss ir plānots ne tikai, lai nodrošinātu cilvēku pieeju, bet arī veidotu cilvēkiem patīkamu un skaistu vidi.

Otrajā plānā ir kanālmalas labiekārtošana. Tiks labiekārtota vieta, kur notiek tirgus piegāde, taras un atkritumu apsaimniekošana. Šis būšot vislielākais izaicinājums, jo šajā šaurajā joslā jānodrošina divas funkcijas – patīkamu un publiski pieejamu vidi pilsētniekiem, kā arī citiem redzamu tehnoloģisko tirgus funkciju. Iecerēts arī, ka pēc pārbūves laivām un nelieliem kuģīšiem būs iespēja pārvietoties gar kanālmalu, paredzētas arī veloceliņš.

Pēdējais, trešais plāns ir izveidot “pazemes pilsētu”, kas ir teritorija zem paviljoniem. Šeit ir paredzēts mainīt pilnībā visus inženiertīklus, kas prasīs vislielākos ieguldījumus, kaut gan publiski nebūs tik ļoti redzami. Pazemē plānots iekārtot arī ģērbtuves, labierīcības un dušas darbiniekiem, beidzot iekārtojot darba vidi.

Pēc rekonstrukcijas paredzēts, ka būs pieejamas 100 jaunas darbavietas. Rezultātā tiks sasniegti jauni rādītāji, radītas jaunas darba vietas, kā arī veicinātas komersantu investīcijas, ne finanšu, kas šajā gadījumā nebūtu vēlams. Pēc rekonstrukcijas ieguvumiem paaugstināsies Rīgas Centrāltirgus konkurētspēja citu valstu starpā. Tāpat arī tiks saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums un tas uzlabots. To pastiprinās arī pretī plānotās stacijas dzelzceļa līnijas izveide, kas palielinās tirgus apmeklētāju skaitu. Šādā veidā tirgum būs iespēja būt par daļu no Vecrīgas ainavas.

Kopā šī centrāltirgus izveidei plānotās izmaksas nedaudz pārsniedz 6 miljonus. Šis finansējums tiks piešķirts no ERAF, kā arī no Rīgas domes, kas ir paredzēts būvdarbiem, autoruzraudzībai, kā arī būvuzraudzībai.

Šis tirgus ir iemīļots jau 86 gadus un iecienīta tūristu apskates vieta. Labiekārtojot centrāltirgu būs iespēja veicināt ārvalstu viesu apmeklējumu.



2016 gadā Ventspils ostas attīstībai bija paredzēti 8 miljoni eiro. Daļu no šīs programmas investēja Eiropas Savienība. Šajā laika posmā tika īstenoti vairāki infrastruktūras attīstības projekti. Martā, kā ziņots, tika pabeigta kanāla padziļināšana, kas paredzēta kuģošanai. Šis kanāls tika padziļināts līdz 15 metriem, kas atradās no apgriešanās baseina Ventā un līdz paceļamajam tiltam. Šis projekts izmaksāja nedaudz vairāk kā 1,74 miljonus eiro un šos darbus veica Beļģijas kompānija ar nosaukumu “Jan De Nul”. Šī kompānija ir pazīstama ar lielu pieredzi un augstu darba kvalitāti. Tā pat arī šīs kompānijas sastāvā ir jaudīga gultnes padziļināšanas flote. Viens no zemessūcējiem darbojās veselu mēnesi upes gultnē. Šis zemessūcējs pārspēj Ventspils par vismaz 7 reizēm tās jaudā. Šī mēneša garumā Beļģijas zemessūcējs pastrādājis lielu darbu – izcēlis 330 000 kubikmetru grunts, kas ir ievērojams daudzums tikai mēneša darbam. Pēdējā reize, kad ir veikti tik ievērojami darbi bija pirms 20 gadiem. Pēc šī darba paveikšanas ir iespēja arī uzņemt kravu kuģi, kam ir maksimālā iegrime. Šādi kuģi parasti ienāk tikai Baltijas jūrā. Lielu daļu no izdevumiem ir segusi ES.

Informācija ņemta no https://kreditos247.es/prestamos-rapidos/

Vislielākās investīcijas bija nepieciešamas Ventas upē. Bija paredzēts upes kanālu nostiprināt pie 2. un 3.

piestātnes. 15 gadu laikā šī kordona līnija bija pārveidojusies un pēc iepriekšējā remonta mainījusi izskatu. Aizmugurējās sienas tika nostiprinātas ar grunti, kas stiepās 300 m platībā. Šādā veidā tika atgūta stabilitāte un noturība. Tika veikti arī piestātņu laukumu atjaunošanas darbi. Laukumi, kas paredzēti kravas piegādei tika pārveidoti ar jaunu segumu, tika ierīkoti jauni kanāli lietus ūdeņu un kanalizācijas novadīšanai un uzkrāšanai. Kā redzams, tika uzbūvēts arī jauns ūdensapgādes tīkls. Nepārtraucot piestātnes darbību visi darbi tikai veiksmīgi noorganizēti un pabeigti laikā. Šī projekta kopējās izmaksas bija 4,47 miljoni eiro, kā arī tika piesaistīts līdzfinansējums no ES kohēzijas fonda.

Vasarā bija veikti darbi, kas iekļāva pilsētas krastmalas rekonstruēšanu. Tika pārbūvētas 7 piestātnes. Šīs pilsētas piestātņu rekonstrukcija arī bija ļoti gaidīts pasākums. Šo piestātņu darba laiks esot bijis no 30 līdz 60 gadiem, pēc iepriekšējās pārveidošanas. Šīs piestātnes ļoti atšķīrās, jo bija būvētas ne tikai citos laikos, bet arī no dažādiem materiāliem un tehnoloģijām. Projekta darbības laikā bija iespēja arī atjaunot promenādi, kura arī tika izmantota. Šīs promenādes pārveidošana prasīja nedaudz vairāk laika, bet tas netraucēja. Ieguvēji bija ne tikai ostas dienesti, bet arī Ventspils iedzīvotāji. Ventas krastmala ir viena no iedzīvotāju iemīļotākajām vietām, tādēļ šī bija papildu iespēja uzlabot Ventspils iedzīvotāju dzīves līmeni. Šī projekta kopējās izmaksas pārsniedza1,8 miljonus eiro, toties arī šim projektam tikai piesaistīts līdzfinansējums no ES.

Tāpat kā šos 3 minētos projektus ļoti gaidīja, arī bija jāveic ceturtais – publiskās infrastruktūras uzlabošanas darbi. Šie darbi bija nepieciešami termināļu teritorijā, kā arī industriālajās zonās. Cietā seguma izbūve bija sauskravu termināļa teritorijā, kas kopā izmaksāja 147 000 eiro, ko ir investējusi Ventspils brīvostas pārvalde. Cietā seguma izbūve bija nepieciešama, lai tur ierīkotu degvielas uzpildes punktu. Arī dzelzceļš, kuru nomā graudu termināls, piedzīvoja kapitālo remontu. Šajā remontā tika ieguldīti 100 000 eiro. Darbi, kas saistīti ar elektroapgādes pieslēgumu arī beidzot tika pabeigti. Šādā veidā palielinot pieslēguma jaudu Mičurina ielā ražošanas uzņēmumu attīstībai. Šajā projektā tika ieguldīti 50 tūkstoši eiro.

Paldies www.kreditos247.es par šo interesanto ideju šādam rakstam un bez viņiem mēs to noteikti enbūtu atraduši!



Elektroenerģija

Stabila, kā arī nepārtraukta elektroenerģijas apgāde tiek veikta visa Ventspils teritorijā. Lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroenerģijas padevi, ir izveidots jauns un inovatīvs elektroapgādes pārklājums.. Šobrīd visu Ventspils elektroapgādi nodrošina tieši 3 pārvaldes līnijas ar 330kV mezglu apakšstacijām. 2014. gadā šiem līniju tīkliem pievienojusies ceturtā 330kV līnija.

Arī jauni apjomīgi pieslēgumi ir paredzēti Ventspils apakšstacijā. Bez papildu investīcijām ir iespēja palielināt patēriņu līdz pat divām reizēm (rahaa nopeasti FI). Tā kā brīvais elektroenerģijas tirgus pastāv arī Latvijā, tad lielākie un pazīstamākie elektroenerģijas piegādātāji Ventspilij ir Enefit, Latvenergo un citi.

IT infrastruktūra

Ir dzirdēts, ka Latvijas interneta tīkli ir tik labi, un internets tik ātrs, ka tas ierindojas pasaules valstu TOPĀ un parasti ne tālāk par 7 veid+u. Tas pats arī ir Ventspilī, šie optiskie interneta tīkli sniedz lielisku darbu.

Toties Ventspilij ir neliela priekšrocība – viņiem ir pieejami vairāki lieljaudas neatkarīgi optiskie kabeļi un to savienojumi. Ventspilī ir 2 zemjūras starptautiskās datu maģistrāles un 5 virszemes. Šie savienojumi nodrošina datu pārraidi starp vairākām valstīm. Tādām valstīm kā Skandināviju, Krieviju, ES, kā arī NVS valstu virzienā. Ventspils ir arī savienojuma posms ar Zviedriju, kas stiepjas 2 neatkarīgās kabeļa līnijās. Šīs līnijas stiepjas no Ventspils krasta līdz pat Stokholmas pilsētai. Šādā veidā uzņēmumiem, kuri apkalpo šīs līnijas ir iespēja izmantot pakalpojumu savienojumus ar operatoriem.

Ventspilij ir arī 5 virszemes līnijas, kas nodrošina datu apmaiņas starp vairākiem starptautiskajiem tīkliem. Šie rīkli stiepjas no Ventspils līdz Rīgai.

Tie stiepjas trijos virzienos – ziemeļu, dienvidu un arī austrumu. Ziemeļu virzienā datu apmaiņa nodrošināta ar mezgliem Vācijā, kas stiepjas caur Zviedriju, Somiju un arī Igauniju un citām valstīm. Dienvidu virzienā tiek nodrošināti Eiropas datu apmaiņas mezgli, kas atrodas caur Centrāleiropas valstīm, Lietuvu u.c. Arī austrumu virzienā tiek veidota cilpa starp Somiju un Zviedriju, kas atrodas caur Maskavu.

Uzņēmumi kā Lattelecom, Tele2, Bite Latvija, LMB, Telekom Baltija Ventspilī nodrošina mobilos sakarus un piedāvā arī bezvadu tehnoloģijas. Tiek piedāvāti sakari ar augstu kvalitāti, datu pārraides, kā arī ir augsts konfidencialitātes līmenis.

Datu pārraides ātrums spēj sasniegt 40Gbit/s pateicoties Ventspils Digitālajam centram, kas ir pašvaldības iestāde. Šī iestāde attēsta un pārvalda pilsētas optisko datu pārraides tīklu. Šis tīkls aptver lielākās zonas. Šajā centrā arī ir izveidots modulārs datu centrs.

Ūdensapgāde un kanalizācija

Ventspilī ir izveidota centrālā pilsētas kanalizācijas un ūdensapgādes sistēma. Šai sistēmai ir iespēja pievienoties arī rūpniecības objektiem. Pazemes urbumi(artēziskie) nodrošina ūdensapgādi visā Ventspilī. Ik pa lielam pilsētā arī tiek veiktas visādas ūdens kvalitātes pārbaudes. Jauns un ES standartiem atbilstošs komplekss attīra saimnieciskos, kā arī rūpnieciskos notekūdeņus. Ir arī veiktas pārbaudes, kas pierāda, ka ūdens atbilst ES kvalitātes prasībām un dažreiz par pārsteidz tās. Uzņēmums, kas nodrošina Ventspils kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumus – Ūdeka.

Siltumenerģija

Patreiz Ventspilī ir efektīvas un atbilstošas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas. Siltumenerģija tiek ražota ar biomasas kurināmo. Šis veids palīdz optimizēt izmaksas, kas saistītas ar ražošanu un palīdz vidi saglabāt zaļu.

Arī atsevišķos rajonos Ventspils iedzīvotājiem ir iespēja izmantot centralizētās siltumenerģijas piegādi. Ja vēro izmaksas, tad lētāk ir izmanot centralizēto siltumenerģijas piegādi. Arī lokālie izbūvētie avoti, kas piedāvā siltumenerģiju ir dārgāki par šo. Pašā pilsētā ir divas centralizētas sistēmas un šo pakalpojumi nodrošina “Ventspils siltums”.



Šajā gadā tiks uzsākta Jūrmalas 3 atpūtas vietu labiekārtošana. Plānots izveidot trīs Lielupes krastā esošas atpūtas vietas. Gan Majoros, gan Priedainē, Dubultos un citās vietās tiks iekārtotas peldvietas. Uzlabota jau esošā atpūtas vieta būs Priedainē, tajā tiks atjaunots volejbola laukums, labiekārtots bērnu rotaļu laukums, kā arī Majoros tiks veiktas pārmaiņas. Majoros plānots izbūvēt piebraucamo ceļu un atjaunota atpūtas vieta bērniem un pieaugušajiem, tajā skaitā volejbola laukums un rotaļu laukums. Arī peldvietās plānota lēzena, ar bojām norobežota pludmales zona. Tiks uzstādīti soliņi, piknika galdi, kā arī no jauna uzbūvētas pārģērbšanās kabīnes un tualetes. Jaunums būs velosipēdu statīvi, informācijas stendi. Tiks palielināts atkritumu konteineru skaits pludmales zonā.

Toties Dubultos paredzētas divas jaunas atpūtas zonas. Šeit būs pieejamas peldvietas, kas būs pielāgotas personām ar pārvietošanās grūtībām. Plānots atjaunot Dadžupes ielu, lai atvieglotu nokļūšanu līdz atpūtas vietā. Tiks izbūvēts arī automašīnu stāvlaukums, lai veicinātu tūristu skaitu un ērtību. Lai izveidotu divas smilšu pludmales tiks izretināti krūmāji, izpļautas niedres. Pludmales zonās būs arī soliņi, piknika galdi, kā arī soli, kas paredzēti personām ar pārvietošanās grūtībām. Būs arī jaunas pārģērbšanās kabīnes, no kurām arī viena būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī izbūvēti velosipēdu statīvi, kā arī atkritumu konteineri. Šeit būs pieejams arī volejbola laukums un rotaļu laukums bērniem ar īpašām vajadzībām vai pārvietošanās traucējumiem. Šie darbi paredzēts, ka tiks uzsākti 2017. gada jūnija beigās un tiks veikti līdz novembrim. Kaut gan šobrīd atpūtniekiem ir problēmas ar brīvā laika pavadīšanas iespējām šajās vietās, nākamgad noteikti būs daudz patīkamāk uzturēties Lielupes krastā.

Ķemeru parka attīstīšana

Jāpiekrīt, ka Ķemeri ir viena no svarīgākajām vietām Jūrmalas pilsētā. Un noteikti ir plānots šo teritoriju attīstīt. Jūrmalas pašvaldība jau kādu laiku strādā pie tā, lai šajā teritorijā attīstītos dabas tūrisms. Prioritārais objekts, ar kuru sāks parka restaurēšanu būs vēsturiskais parks. Šis parks tika izveidots kūrorta viesiem un to dziedināšanai 19. gadsimta beigās. Šajā parkā ir iespēja apskatīt līkumotus celiņu tīklus 15 kilometru garumā, kuros ir iesaistīti dažādi arhitektūras elementi kā tiltiņi, kanāli, paviljoni un rotandas. Šis parks noteikti ir jāatjauno, jo gadiem ejot šie arhitektūras elementi ir cietuši visādu iemeslu dēļ – laikapstākļu, cilvēku rīcības un dabas spēka ietekmē. Parka koki arī ir cietoši un zaudējuši augšanas spēju un nokaltuši. Ir nepieciešams bojātos un mazvērtīgos kokus un krūmus aizstāt ar jauniem stādiem un sējumiem, lai atjaunotu parka vēsturisko ainavu un struktūru. Sausie, bojātie un novītušie augi tiks aizstāti, lai parka apmeklētājiem radītu miera un sakārtotības sajūtu. Šī parka pārbūvei un atjaunošanai Jūrmalas pašvaldība piesaistīs ERAF līdzfinansējumu.

Restaurēs arī atsevišķus arhitektūras objektus, kā arī labiekārtos parku. Aptuveni 26 hektāru platībā ir plānots atjaunot Ķemeru parku. Tiks veikta gan infrastruktūras pārbūve, veikti labiekārtošanas darbi un vēsturisko objektu atjaunošana. Projektā ir paredzēts atjaunot parka tiltiņus, izbūvēt gājēju celiņu un paviljonu, kā arī laivu piestātnes atjaunošana. Paredzēts arī atjaunot piemineklis un parka daļa pie viesnīcas. Tiks izbūvēti jauni apgaismes objekti, iztīrīta Vēršupīte, kanāls, kā arī parka dīķis. Lai ūdensteci ap saliņu būtu iespējams baudīt laiviņās, tiks atjaunotas slūžas Vēršupītē. Paredzēts izbūvēt arī bērnu rotaļu laukumu, dažādas lapenes, kā arī izveidot ūdens krānus, jaunus soliņus un izveidot zaļo estrādi atpūtai un pasākumu rīkošanai.



Līdzfinansējums iekšpagalmu izveidei

Šobrīd Jelgavas Pilsētas dome atbalsta pilsētas daudzdzīvokļu māju labiekārtošanu. Šogad ir piešķirts līdzfinansējums iekšpagalmu labiekārtošanai. Dome aicina iedzīvotājus labiekārtot dzīvojamās mājas apkārtni, par to saņemot Jelgavas pilsētas līdzfinansējumu. Šo līdzfinansējumu ir iespēja saņemt dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem un tiem ir iespēja labiekārtot savai mājai pieprasīto zemes gabalu. Tas ir paredzēts vairākiem nolūkiem, tā skaitā lietus ūdens novadīšanas sistēmas pārbūvei vai izveidei, brauktuvju izveidei un uzlabošanai, kā arī ietvju, stāvlaukumu un apgaismojuma ierīkošanai. Ja nepieciešams, pieprasīt var arī bērnu rotaļu laukumu izveidi, soliņu ierīkošanu un sporta laukumu izveidi. Tiek iekļauti arī būvuzraugi un viss pārējais nepieciešamais personāls. Darbos var iekļaut arī preču iegādes cenas. Pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu ir iespēja iegūt līdz 2017. gada 21. augustam. Ir jāiesniedz pieteikums saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Ielu apgaismojums

Pilsētas apgaismošanas tīkls ir veidots ar diezgan sarežģītu struktūru, kas ir iespējams pateicoties lielam skaitam barošanas centru. Apgaismošanas vadības distanci darbina iekārta ar magnētiskajiem palaidējiem, ko ir iespēja ieslēgt un izslēgt vadības centrā. Ir sastādīts noteikts gaismu ieslēgšanas un izslēgšanas grafiks. Jelgavā tiešām liela uzmanība tiek pievērsta apgaismojuma kvalitātei, kā arī apgaismojuma sistēmas energoefektivitātei. Pirms kāda laika notika pilsētas ielu apgaismojuma sistēmas renovācija, kuras ietvaros uz ielām tika izvietoti emitējošo diožu gaismekļi (LED) nātrija tipa spuldžu vietā. Tādā veidā tiek ietaupīta enerģija un atbalstīta “zaļāka” vide. Jelgavas pilsētā ir arī apgaismotas gājēju pārejas, lai liktu gājējiem un autobraucējiem justies drošāk uz ceļa naktī. Vasarā arī tiek izgaismota strūklaka, kas atrodas pie Mītavas tilta, kas piešķir īpašu sajūtu vakarā dodoties pastaigā gar Lielupi.

Pilsētas zaļās zonas

Jelgavā apskatāmi vairāki parki, stādījumi, kas pilsētu padara skaistāku un sakoptāku. Zaļajās zonās ietilpst gan parki, gan skvēri un stādījumi iekšējos kvartālos un uz ielām. Šie stādījumi veido harmonisku ainavu un rotā pilsētu ar zaļāku vidi. Šie apstādījumi ir nepieciešami, lai attīrītu gaisu, uzlabotu pilsētas iekšējo klimatu, kā arī radītu baudāmu vidi iedzīvotājiem, veicinātu to fiziskās aktivitātes un prieku. Šiem stādījumiem un augiem ir ļoti liela nozīme, jo tā slāpē troksni un regulē augsnes mitruma režīmu. Šādā veidā tiek saglabāta daudzveidīgā daba arī pilsētas centrā. Jelgavas teritorija ir apskatāmi 14 parki un vairāki skvēri. Jelgava tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām pilsētām Latvijā šo pašu iemeslu dēļ. Kopējais pilsētas zāliens ietver vairāk kā 400 hektāru, no kuriem 47 hektāri ir parki izglītības iestāžu teritorijās. Šo zaļo zonu apsaimnieko JPPI Pilsētsaimniecība. Ir piešķirts finansējums arī pilsētas neapsaimniekoto teritoriju kopšanai, kas ietver vairāk kā 500 hektārus. Regulāri katru gadu pilsētas puķu dobes tiek apstādītas ar vairāk kā 65 tūkstošiem vasaras puķu. Lielākajās dobēs no puķēm tiek veidotas visādas kompozīcijas, kā arī ziedu raksti, kas piešķir katrai dobei unikalitāti. Šīs dobes atrodas vairākās vietās, kā piemēram pie pieminekļa “Jelgavas atbrīvotājiem”, kā arī Brīvības bulvāra rotācijas aplī. Vasarā arī tiek izstādīti vairāk nekā 120 puķu podi, kuri tiek uzstādīti pilsētas laternās un apgaismes stabos. Šie podi tiek arī regulāri apsaimniekoti un aplaistīti. Ir arī zemāki podi, kuros tiek stādītas vasaras puķes apjomā pie 1800 puķēm. Katru gadu tiek uzstādīti arvien jauni puķu podi, lai veicinātu pilsētas attīstību un Jelgavas pilsētas iedzīvotāju aktivitāti. 2017. gadā plānotas 5 jaunas vietas, kur paredzēts uzstādīt jaunos puķupodus.



Tiek informēts, ka Valmieras pilsētā ir pabeigti ielu un ietvju remontdarbi, kā arī vairāki darbi, kas ir iesākti drīz tiks pabeigti. Rekonstrukcijas darbi Andreja Upīša ielas posmā ir noslēgušies. Šajā posmā ir izbūvētas komunikācijas, kas ir izveidotas zem zemes. Ir arī uzliets jaus asfaltbetona segums, kā arī uzbūvētas ietves, kas paredzētas gājējiem. Uztaisīts jauns ielas segums un arī uzstādīts jauns ielas apgaismojums. Ir pabeigti apzaļumošanas darbi, saliktas nepieciešamās ceļa zīmes un protams, arī uzvilkts horizontālais marķējums. Lai veicinātu autobraucēju drošību, kā arī gājēju ievērībai, Andreja Upīša un Senču ielas krustojums pārveidots un izveidots kā 90 grādu krustojums. Arī Putnu ielā ir notikušas pārmaiņas – tā ir novirzīta perpendikulāri Senču ielai, tādā veidā izveidojot jaunu ielas krustojumu. Jaunu, modernu skatu ir ieguvusi Andreja Upīša iela, jo ir noslēpti telefona un elektrības stabi. Tā kā iepriekš šis ielas posms bija grantēts un tagad to rekonstruējot redzami uzlabojas satiksmes drošība un protams arī iedzīvotāju komforta līmenis ir paaugstinājies. Šāds līdzīgs projekts arī ir izstrādāts citās vietās, skaidri zināms, ka līdzīgas pārmaiņas piedzīvos A. Upīša ielas posms no Rubenes ielas līdz Beātes ielas.

Arī slimnīcas “Vidzemes slimnīca” ir piedzīvojusi pārmaiņas. Šajā slimnīcā ir izbūvēta jauna ietve gājējiem, kā arī apmeklētāju ērtībām izveidota plašs stāvlaukums, kas ir marķēts un paredzēts 60 automašīnām. Pateicoties šīs autostāvvietas izveidošanai, mazinājies automašīnu vadītāju skaits, kuri novietoja savas mašīnas zaļajā zonā. Paaugstinājusies arī drošība, jo krustojums ir kļuvis pārredzamāks. Arī pacienti un apmeklētāji var uz slimnīcu doties pa bruģētu un apgaismotu celiņu.

Arī maijā uzsāktie darbi, kas bija saistīti ar gājēju tiltu pār Rātsupīti ir beigušies. Šis tilts atrodas Bruņinieku ielā 1 un iedzīvotāji var drošāk un ātrāk veikt ceļu un tirgu un citām sev nepieciešamajām vietām. Tika atjaunotas konstrukcijas no betona, tās izveidotas drošākas, jo veikta apstrāde, hidroizolācija arī ir atjaunota un tīkla klājs ir atjaunots ar asfaltbetonu. Protams ir arī nokrāsotas un atjaunotas tilta margas.

Vasarā arī vairākās vietās tika atjaunotas ietves un izveidoti jauni ceļi, kas piemēroti gājējiem un velosipēdistiem.

Arī Garās ielas segums ir pārmainīts par jaunu asfaltbetona segumu. Gan Andreja Upīša ielas garumā atjaunots segums, gan arī Cēsu iela un Rūpniecības iela ir atjaunota.

Ir izveidota arī jauna gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Tika izveidoti šādi ceļi, kas paredz gan gājēju kustību, gan arī riteņbraucēju. ir izveidoti 4 posmi, kas ir 130, 400 un 200 metru garumā un vijas caur vairākām ielām.

Plānota arī kāpņutelpu rekonstrukcija. Paredzēts demolēt vecās metāla margas, kāpnes, kā arī betona plātņu segumam paredzētas pārmaiņas. Paredzēts no jauna izbūvēt pamatu kāpnēm, izveidotas jaunas betona kāpnes, kā arī granīta plākšņu pakāpieni un granīta plāksnes, kas atrodas starp kāpnēm. Tiks veidotas arī jaunas – cinkota tērauda margas. Paredzēts arī apzaļumot kāpnēm piegulošo teritoriju. Šī projekta kopējās izmaksas ir aptuvenas un viss varētu izmaksāt pie 1,5 tūkstošiem eiro. Plānots arī atjaunot kāpnes, kas atrodas pie tilta, kas stiepjas pār Gauju. Iecerēts nojaukt vecos pakāpienus un to vietā izveidot jaunas kāpnes ar granīta plāksnēm. Paredzēts atjaunot vecās margas, tās attīrot un nokrāsojot. Cerēts arī atbrīvot kāpņu apkārtni no kokiem un krūmiem, lai veicinātu to labāku redzamību.